7. Decembris 2021 /NR. 49 (1211)
Skaidrojumi. Viedokļi
Cilvēka cieņa Satversmes tiesas judikatūrā
Prof. Dr. iur.
Sanita Osipova
Satversmes tiesas priekšsēdētāja 
Dr. iur.
Gatis Bārdiņš
Satversmes tiesas padomnieks 

Cilvēka cieņa tiek minēta arvien biežāk – sarunās, plašsaziņas līdzekļu sniegtajā informācijā un pat tiesu spriedumos. Šā raksta mērķis ir īsumā raksturot cilvēka cieņas nozīmi demokrātiskā tiesiskā valstī, kā arī aplūkot cilvēka cieņas koncepta attīstību Satversmes tiesas judikatūrā.

1. Cilvēka cieņa

Pagājuši jau trīsdesmit gadi, kopš Latvijas Republika atjaunoja neatkarību un dzīvojam savā brīvā valstī. Latvijas Republika tika dibināta kā demokrātiska tiesiska valsts, un tā turpināja īstenot šo valstisko modeli arī pēc neatkarības atjaunošanas. Demokrātija jeb tautvaldība balstās pārliecībā, ka ikviens cilvēks ir vērtība un ikvienam ir tiesības uz pašnoteikšanos, tostarp piedaloties politiskajos procesos. Tiesības uz pašnoteikšanos izriet no cilvēka dabas. Rietumu civilizācija pēctecīgi, sākot ar antīkajiem laikiem, nonākusi pie atziņas, ka ikvienam cilvēkam dabiski piemīt tiesības. Tāpēc tautai, kas apvieno cilvēkus kopīgā gribā, tiek piešķirta valsts suverēnā vara, proti, demokrātijā valsts pamatos tiek likts tautas suverenitātes princips.1 Būtiskas ir pilsoņa tiesības uz demokrātisku valsti,2 kuru īstenošana balstās pilsoņu vienvērtības idejā, kas valststiesībās tradicionāli izpaužas kā princips "Viens cilvēks, viena balss".3 Vienlaikus mūsdienu demokrātijā tiek aizsargātas arī minoritāšu tiesības, neļaujot vairākumam prettiesiski uzspiest savu gribu mazākumam, jo ikvienam pienākas brīvība, kas tiek konkretizēta visupirms kā tiesības uz pašnoteikšanos.4 Būtiski, lai valsts "tautā" nepazaudētu pamatvērtību – cilvēku.

Tieši cilvēkam, proti, lai nodrošinātu viņa tiesības uz brīvu pašnoteikšanos, tiek veidota modernā valsts – demokrātija, kura īstenota tiesiskā un sociāli atbildīgā valstī. Jo tikai demokrātijā var uzplaukt cilvēka gara brīvības radošais spēks.5 Lai tiesiski nostiprinātu cilvēka tiesības uz brīvu pašnoteikšanos, jurisprudencē, iedvesmojoties no iepriekšējo gadsimtu domātājiem, radīts cilvēka cieņas koncepts, kas tiesiskā valstī rod savu izpausmi gan kā konstitucionāla vērtība, gan kā vispārējais tiesību princips, gan kā cilvēktiesība, tostarp pamattiesība.6 Uzsverot cilvēka cieņas nozīmi, Jirgens Hābermāss raksta, ka tā ir demokrātiskas valsts pamatlikuma "morālais avots".7

Rietumu kultūrā veidojot mūsdienu valsti, tās pamatos jau kopš 18. gs. beigām tika liktas citstarp dabisko tiesību idejas par ikviena cilvēka tiesībām uz dzīvību, brīvību un vienlīdzību. Tomēr universāls jeb pārnacionāls cilvēka cieņas juridiskais koncepts, kas apvieno visu iepriekšējo juristu paaudžu izstrādāto cilvēka pamattiesību kopumu vienā jēdzienā kā saistošu pamatu valsts organizācijai un darbībai, tika izstrādāts tikai 20.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties