1. Starpkaru periods

Pavisam drīz pēc Latvijas valsts proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī tika uzsākts darbs pie Latvijas tiesu iekārtas likuma projekta. Tā paša gada 6. decembrī Tautas padome pieņēma Pagaidu nolikumu par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību,³ kas tajā pašā dienā arī stājās spēkā. Šis likums tika dēvēts par tieslietu resora un visu tiesu darbības stūrakmeni, tiesu resora satversmi un pamatlikumu, no kura vēlāk izveidojās visi citi likumi.⁴

Atbilstoši Pagaidu nolikumam par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību tiesu sistēmu Latvijā veidoja miertiesas, apgabaltiesas, Tiesu palāta un Latvijas Senāts. Pagaidu nolikuma par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību 7. pantā līdztekus Civilajam kasācijas departamentam un Kriminālajam kasācijas departamentam Senātā bija paredzēts arī Administratīvais departaments. Saskaņā ar šā nolikuma 1. pantu Latvijas tiesas un ar tām saistītās ie­stādes darbojās atbilstoši tiem vietējiem un Krievijas likumiem, kādi Latvijā bija spēkā līdz 1917. gada 24. oktobrim, savukārt Latgalē pagaidām tika atjaunotas Krievijas Pagaidu valdības izveidotās tiesas un atstāti tie likumi, kuri bija spēkā Krievijas Pagaidu valdības laikā. Tādējādi administratīvo lietu izskatīšanu sākotnēji reglamentēja Krievijas Pagaidu valdības 1917. gada 30. maija Nolikums par administratīvām tiesām.⁵

Jaundibinātās Latvijas valsts tiesas tika veidotas sarežģītos apstākļos gan karastāvokļa, gan dažādu veidu resursu (sākot ar tiesnešiem un beidzot ar telpām, mēbelēm un rakstāmpapīru) trūkuma dēļ.⁶ Latvijas tiesu tiesnešu sastāvu sāka komplektēt jau 1918. gada beigās,⁷ taču vismaz Senātā un Rīgas apgabaltiesā administratīvo lietu izskatīšana tika uzsākta tikai 1919. gada rudenī.⁸ Tādējādi de iure Latvijā gandrīz no valsts dibināšanas pirmsākumiem līdzās kriminālajai un civilajai justīcijai pastāvēja arī administratīvā justīcija, taču de facto administratīvā justīcija Latvijā sāka darboties, tiklīdz tas valsts toreizējos apstākļos bija iespējams.⁹

Vienlaikus notika darbs pie Likuma par administratīvām tiesām izstrādes. No tieslietu ministra Kārļa Pauļuka paskaidrojuma par likumprojektu izriet, ka Krievijas Nolikums par administratīvajām tiesām pārgrozīts un papildināts tikai tiktāl, ciktāl bija nepieciešama tā saskaņošana ar Latvijas apstākļiem (administratīvi teritoriālo iedalījumu, kurā nebija nolikumā minēto guberņu), kā arī lai paplašinātu tiesas kompetenci. Krievijas Nolikums par administratīvajām tiesām bija paredzēts, lai apmierinātu steidzamu praktisku vajadzību pēc administratīvajām tiesām sakarā ar vietējo pašvaldību ieviešanu Krievijā, atstājot vēlākam laikam jautājumu par tiesu kompetenču paplašināšanu attiecībā uz sūdzībām par valsts pārvaldes iestāžu lēmumu un rīcības pārsūdzību.