[1] Vēsturiski un arī loģiski tiesu sistēma Latvijā attīstījusies atbilstoši kontinentālās Eiropas jeb, precīzāk, Francijas modelim, kurā augstākā līmeņa tiesa ir kasācijas instances tiesa. Kā to ļoti līdzīgi skaidro dažādās vārdnīcās,¹ kasācija (no latīņu cassatio – atcelšana, cassare – apgāzt, satricināt) ir zemākas instances tiesas sprieduma tiesiskuma pārbaude. Kasācijas instances tiesa neizspriež lietu pēc būtības, tās kompetencē nav lietas faktisko apstākļu noskaidrošana, pierādījumu pārbaude un vērtēšana. Kasācijas instance pārbauda pārsūdzētā sprieduma atbilstību materiālo un procesuālo tiesību normām un secina, pamatojoties uz lietā esošajiem materiāliem. Kasācijas instances spriedumi un lēmumi nav pārsūdzami.

Kasācija atšķiras no angloamerikāņu tiesu sistēmās pastāvošā certiorari tiesas procesa (no latīņu val. – darīt zināmu; Certiorari volumus – mēs vēlamies darīt zināmu) jeb, kā tas dažkārt minēts tulkojumos, – zemākas instances tiesas nolēmuma pārskatīšanas revīzijas kārtībā. Tas nozīmē, ka procesā zaudējusī puse var lūgt augstāko tiesu atļaut iesniegt sūdzību par tiesas nolēmumu.