Reaģējot uz neprovocēto un nepamatoto Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, ko atbalsta Baltkrievijas režīms, Eiropas Savienība (ES) pieņēmusi dažādas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju. Sankcijas pret Krieviju izstrādātas, lai mazinātu Kremļa spēju finansēt šo prātam neaptveramo karu, kas ietver ne tikai civilo objektu un iedzīvotāju dzīvesvietu brutālu iznīcināšu, bet arī nežēlīgus noziegumus pret civiliedzīvotājiem un dzīvniekiem. Ņemot vērā sankciju apjomu, šajā "Jurista Vārda" numurā apkopoti vairāku autoru raksti, kuros cita starpā skaidrots, kādas konkrēti sankcijas noteiktas, kāda tām ir ietekme, kā arī sniegti ieteikumi Latvijas uzņēmumiem.

Vienlaikus šīs slejas ietvaros vēlos vērst uzmanību arī uz Eiropas Komisijas (Komisija) 2022. gada 6. aprīļa paziņojumu, kurā sniegti norādījumi dalībvalstīm attiecībā uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem (ĀTI) no Krievijas un Baltkrievijas.¹ Lai arī ĀTI izvērtēšana un sankcijas ir atšķirīgi juridiskie instrumenti un katram no tiem ir atšķirīgs mērķis un darbības veids, tomēr ir nepieciešama lielāka piesardzība arī saistībā ar Krievijas un Baltkrievijas tiešajiem ieguldījumiem. Turklāt minētais attiecas ne tikai uz ieguldījumiem, kurus veic personas vai vienības, kam tiek piemērotas sankcijas.

Kā izriet no Komisijas paziņojuma, ņemot vērā no 2015. līdz 2021. gadam pabeigto darījumu skaitu, Krievija bija vienpadsmitā lielākā ārvalstu ieguldītāja ES. Tas atbilst 643 darījumiem, kuru kopējā vērtība ir aptuveni 15 miljardi eiro. Krievijas privātpersonas vai struktūras kontrolē aptuveni 17 000 ES uzņēmumu, un tām ir kontrolpaketes citos 7000 uzņēmumos un mazākuma līdzdalība vēl 4000 uzņēmumos. Savukārt, balstoties uz 2020. gada datiem, Baltkrievijas privātpersonas un vienības kontrolē aptuveni 1550 ES uzņēmumu, un tām ir kontrolpaketes citos 600 uzņēmumos un mazākuma līdzdalība 400 uzņēmumos.

Savos iepriekšējos paziņojumos, tostarp paziņojumā "Tirdzniecības politikas pārskatīšana – atvērta, ilgtspējīga un pārliecinoša tirdzniecības politika", Komisija ir aicinājusi visas dalībvalstis izveidot un īstenot visaptverošus ĀTI izvērtēšanas mehānismus, kad konkrēta uzņēmuma, infrastruktūras vai tehnoloģijas iegāde vai kontrolēšana var radīt risku drošībai vai sabiedriskajai kārtībai ES. Atbildība par ĀTI izvērtēšanu atrodas dalībvalstu ziņā, un šādi izvērtēšanas mehānismi ir spēkā 18 dalībvalstīs (Latvija ir viena no 18 valstīm).²

Pašreizējos apstākļos pastāv paaugstināts risks, ka Krievijas un Baltkrievijas ieguldītāju ĀTI var apdraudēt drošību un sabiedrisko kārtību. Tādēļ Komisija savā paziņojumā ir izteikusi aicinājumu dalībvalstīm cita starpā:

• pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem, sistemātiski izmantot savus izvērtēšanas mehānismus, lai novērtētu un novērstu draudus, kas saistīti ar Krievijas un Baltkrievijas ieguldījumiem;
• nodrošināt ciešu sadarbību starp valsts kompetentajām iestādēm sankciju jomā³ un iestādēm, kuru kompetencē ir ieguldījumu izvērtēšana ES sankciju īstenošanas kontekstā, kā arī pārkāpumu konstatēšana un soda piemērošana;
• piemērot ĀTI izvērtēšanas regulu;⁴
• nodrošināt atbilstību Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas⁵ prasībām, lai novērstu ES finanšu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu.

Attiecīgi, lai arī aicinājums izteikts ES dalībvalstīm, tomēr iestāžu rīcība, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu, skars arī uzņēmumus, ņemot vērā, piemēram, to, ka ĀTI izvērtēšanas regula ir būtisks ES mēroga regulējums, kura ietvaros Komisija un dalībvalstis var koordinēt savas darbības attiecībā uz ārvalstu ieguldījumiem, lai nodrošinātu drošības un sabiedriskās kārtības aizsardzību gadījumos, kad ĀTI apdraud šos mērķus.