Krievijas 2022. gada 24. februārī uzsāktais iebrukums Ukrainā ir būtiski palielinājis nelikumīgi iegūtu un neskaidras izcelsmes līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājuma aktualitāti visā pasaulē, īpaši norādot uz apdraudējumu, ko "netīrā nauda" rada valstu nacionālajai drošībai.

Rietumu vienotā reakcija un vājo vietu atzīšana

Kā reaģējot uz iebrukumu norādījusi organizācija Transparency International (turpmāk – TI),¹ tieši pasaules demokrātisko valstu bezdarbība, ļaujot korumpētām elitēm un autoritāru nacionālo valstu valdībām brīvi darboties, ir ļāvusi palielināt savu ietekmi Rietumu demokrātijās.

Jau līdz šim novēroti pietiekami daudz piemēru, kad demokrātisko valstu politiķu karjeras ceļš pēc valsts amata atstāšanas ved uz labi atalgotiem amatiem² ar autoritāru valstu stratēģiskiem resursiem, tajā skaitā energoresursiem, saistītos uzņēmumos un investīciju projektos. Šī parādība likusi uzdot nopietnus jautājumus par to, vai konkrēto politiķu lēmumu pieņemšana zināmā mērā nav notikusi autoritāro valstu interesēs. Tāpat uzmanība vispārīgi jāpievērš arī jautājumam par tiešu un netiešu politisko partiju finansēšanu no ārvalstīm. Abas šīs parādības varētu kalpot par izskaidrojumu demokrātisko valstu enerģētiskās atkarības audzēšanai no potenciāli naidīgiem un nedemokrātiskiem režīmiem.

Šobrīd vērojami steidzīgi centieni ilgstoši eksistējušās ievainojamības novērst, cik vien ātri iespējams. Tāpat Eiropas Savienība (turpmāk – ES), Kanāda, Apvienotā Karaliste, Amerikas Savienotās Valstis, kā arī citas valstis ievieš mērķētas sankcijas pret uzņēmumiem un personām, kas saistītas ar Kremli un nereti tiek turētas aizdomās par plaša mēroga koruptīvām un noziedzīgām darbībām.