Ievads

Eiropas Savienības (turpmāk – ES) mērķētās sankcijas ir sankcijas, kas vērstas pret fiziskām un juridiskām personām.¹ Kopš 2020. gada ES mērķētajām sankcijām pakļauto subjektu skaits ir gandrīz trīskāršojies, kas pamatā saistīts ar Krievijas Federācijas prettiesisko iebrukumu Ukrainā 2022. gada sākumā.² ES tiesību sistēmā būtiska mērķēto sankciju daļa ir ieviesta ar Padomes Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (turpmāk – Regula).³ No Regulas 2. panta 1. punkta izriet, ka ir iesaldējami visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir jebkuru Regulas I pielikuma sarakstā iekļautu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē. Savukārt otrs mērķēto sankciju pienākums ir noteikts šī panta 2. punktā, kas paredz, ka netiek tieši vai netieši darīti pieejami līdzekļi vai saimnieciskie resursi I pielikumā uzskaitītām fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām vai to labā.

Lai sankcijas būtu efektīvas un sasniegtu savu mērķi, tās jāpiemēro pareizi, un tas ir iespējams tikai tad, ja ir skaidrs, uz ko tās attiecas, kā to identificēt un kā tās ietekmē saistību izpildi. Neskatoties uz minēto, problēmjautājumi par ES mērķēto sankciju attiecināmību uz subjektiem, piemērošanu un to ietekmi uz saistību izpildi līdz šim Latvijas tiesību sistēmā ir apskatīti maz.

1. ES mērķētajām sankcijām pakļautie subjekti

1.1. Regulā uzskaitītās personas

No Regulas 2. panta satura, kas bija spēkā līdz 2025. gada 22. oktobrim, izrietēja, ka ES mērķētās sankcijas attiecas uz jebkuru Regulas I pielikumā uzskaitīto fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru (turpmāk – personas), vai ar tām saistītu personu, vai personu, kas atrodas šādu personu īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā. Tomēr ar Padomes Regulas 2025/2037, ar kuru groza Regulu,⁴ pieņemšanu kopš 2025. gada 23. oktobra Regulas 2. pantā vairs nav atsevišķi expressis verbis noteiktas saistītās personas.

Norādāms, ka šie grozījumi nav saprotami tā, ka saistītās personas vairs nav pakļaujamas ar Regulu noteiktajām sankcijām. Regulas 3. panta 1. punktā uzskaitīts, kādas personas tiek iekļautas šīs regulas I pielikumā, un saskaņā ar šī paša panta punkta pēdējā teikuma daļu ar šajā punktā uzskaitītām personām saistītās personas arī tiek iekļautas Regulas I pielikumā. Līdz ar to nav šaubu, ka Regulā noteiktās sankcijas vēl joprojām ir attiecināmas arī uz ar sankcijām pakļauto personu saistītajām personām.

Tiktāl, ciktāl Regulas I pielikuma sadaļā “Vārds” ir tiešā veidā uzskaitīta attiecīgā persona, nerodas šaubas, ka attiecīgā persona ir pakļauta ES mērķētajām sankcijām. Tikmēr praksē novērota neskaidrība par to, vai Regulas 3. panta 1. punkta pēdējā teikuma daļā minētās personas, t.i., “saistītās fiziskās vai juridiskās personas, vienības vai struktūras”, vienmēr tiek iekļautas Regulas I pielikumā.

No minētā panta formulējuma varētu rasties maldīgs priekšstats, ka visas saistītās personas, uz kurām attiecināmas ES mērķētās sankcijas, vienmēr tiek iekļautas Regulas I pielikumā. Tomēr, pat ja saistītā persona ir norādīta Regulas I pielikuma sadaļās “Identifikācijas informācija” vai “Pamatojums”, tā nebūtu uzskatāma par tiešā veidā Regulas I pielikumā uzskaitītu personu, kas izriet no šādiem apsvērumiem.

ES Vispārējās tiesas judikatūrā atzīts, ka, tā kā sankcijas ierobežo tām pakļauto subjektu tiesības, itin visiem sankciju subjektiem ir jānodrošina pieeja aizsardzības mehānismiem, lai tiesas ceļā pārbaudītu sankciju piemērošanas tiesiskumu un pamatotību.