1. C-872/19 P Venecuēla pret Padomi

Spriedumā lietā C-872/19 P Venecuēla pret Padomi¹ pārsūdzības kārtībā EST citstarp apstiprināja VT spriedumā² konstatēto, ka trešajai valstij, šajā gadījumā Venecuēlai, ir tiesības celt Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 263. pantā paredzēto prasību par tiesību akta atcelšanu juridiskas personas statusā.

Ņemot vērā stāvokļa pasliktināšanos cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas jomā, Eiropas Savienības Padome 2017. gadā pieņēma ierobežojošus pasākumus jeb ekonomiskas sankcijas pret Venecuēlu. Tie tika ietverti Regulā 2017/2063,³ kuras 2., 3., 6. un 7. pantā bija paredzēts aizliegums jebkādai personai, struktūrai vai vienībai Venecuēlā vai izmantošanai Venecuēlā pārdot vai piegādāt militāro aprīkojumu un ar to saistītas tehnoloģijas, kuras varētu izmantot iekšējām represijām, kā arī sniegt tām ar šāda aprīkojuma piegādi saistītus noteiktus tehniskus, starpniecības vai finanšu pakalpojumus. Venecuēla LESD 263. pantā paredzētajā kārtībā cēla prasību atcelt Regulu 2017/2063, ciktāl tās noteikumi attiecas uz to, un vēlāk prasību grozīja, pievienojot tai divus tiesību aktus, ar kuriem minētie ierobežojošie pasākumi tika pagarināti. Saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu prasību par tiesību akta atcelšanu ir tiesīga celt "jebkura fiziska vai juridiska persona (..) par tiesību aktu, kas adresēts šai personai vai kas viņu skar tieši un individuāli, un par reglamentējošu aktu, kas viņu skar tieši, bet nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem". VT atzina Venecuēlas prasību par nepieņemamu, jo apstrīdētie tiesību akti neskar Venecuēlu tieši, turklāt tiesību aktu, ar kuriem ierobežojošie pasākumi tika pagarināti, atcelšana pretēji procesuālajiem noteikumiem nebija iekļauta prasības pieteikumā. Venecuēla pārsūdzēja šo VT spriedumu EST.

EST pēc savas iniciatīvas izvērtēja, vai trešā valsts, kā Venecuēla, ir uzskatāma par juridisku personu LESD 263. panta izpratnē. EST ievēroja, ka no LESD 263. panta ceturtās daļas neizriet, ka kādas juridisko personu kategorijas būtu izslēgtas no tās piemērošanas jomas. Turklāt šī norma nebūtu interpretējama šauri, īpaši ņemot vērā, ka par juridiskām personām LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē iepriekš tika uzskatīti arī citi publisko tiesību subjekti, tostarp reģionālas vai vietēji administratīvi teritoriālas vienības un pat tādi subjekti, kuriem nav juridiskas personas statusa, bet kuru pastāvēšanu apliecina fakts, ka ES likumdevējs ir tiem piemērojis ierobežojošus pasākumus. EST atsaucās uz tiesiskumu kā vienu no vērtībām, uz kurām dibināta Eiropas Savienība (turpmāk – ES) un kas ietver arī tiesības uz efektīvu aizsardzību tiesā. Kā norādīts Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 23. pantā, tiesiskuma princips attiecas arī uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Tādējādi EST secināja, ka trešajai valstij var būt locus standi kā juridiskai personai LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē.

EST apskatīja VT lēmumu atzīt Venecuēlas prasību par nepieņemamu. Kā galvenais jautājums bija jāizvērtē, vai Regulas 2017/2063 2., 3., 6. un 7. pants skar Venecuēlu tieši. Venecuēla argumentēja, ka VT bija nepamatoti piešķīrusi nozīmi apstāklim, ka Venecuēla nebija iekļauta šīs Regulas IV vai V pielikumā, kurā uzskaitītas fiziskās un juridiskās personas, vienības un struktūras, un ar tām saistītie subjekti, uz ko attiecināmi ierobežojošie pasākumi, un ka tā nav saimnieciskās darbības subjekts, jo minētie panti to skar no juridiskā un materiālā viedokļa.