Cīņa pret korupciju un biznesa ētika ir faktori, kas mūsdienās lielā mērā ietekmē uzņēmumu vadības lēmumus. Tas savukārt nosaka uzņēmumu finansiālos panākumus un priekšrocības konkurences apstākļos. Pirms vairākiem gadiem bija citi apstākļi, jo reti kurš uzņēmuma vadītājs šos faktorus ņēma vērā, un tie netika saistīti ar uzņēmuma labklājību un finansiālajiem ieguvumiem. Starptautiskās tirdzniecības apmēra pieaugums 20. gadsimta 90. gados Eiropā aktualizēja tādu problēmu kā ārvalstu amatpersonu kukuļošana, jo tobrīd esošais tiesiskais regulējums atsevišķās valstīs neliedza izmantot uzņēmumiem "veicināšanas maksājumus" līgumu iegūšanas nolūkos ārvalstīs. Šāda situācija bija pretstatā spēkā esošajam regulējumam Amerikas Savienotajās Valstīs, kur "veicināšanas maksājumi" ārvalsts amatpersonām bija aizliegti.

OECD Konvencija konkurences apstākļu nodrošināšanai

Apzinoties, ka cīņai ar korupciju ir būtiska nozīme, tajā skaitā, saprotot korupcijas negatīvo ietekmi uz globālo ekonomiku, laika gaitā realizētas vairākas svarīgas pretkorupcijas iniciatīvas. Viens no svarīgākajiem pretkorupcijas instrumentiem ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) 1997. gada 21. novembrī pieņemtā Konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos¹ (turpmāk – Konvencija). Konvencijas mērķis ir panākt līdzvērtīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu starptautiskajā biznesa vidē. Lai to nodrošinātu, bija jākriminalizē ārvalstu amatpersonu kukuļošana, panākot efektīvas sankcijas, kas personas atturētu no nelikumīgas rīcības. OECD Konvencija apvieno lielākās pasaules valstis ar lielākajiem eksporta tirgiem, un tieši šo lielo valstu uzņēmumi ir korupcijas avots valstīs, kuru ekonomika nav tik attīstīta.