Pirms vairāk nekā 20 gadiem, 2002. gada 1. janvārī, spēkā stājās Komerclikums. Toreiz to vēl pavadīja arī apjomīgs Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums.

Komercdarbību Latvijas Republikā līdz 2002. gadam regulēja dažādi normatīvie akti. 2000. gada 13. aprīlī tika pieņemts Komerclikums. Tas ieviesa jaunu komerctiesību regulējumu, apkopojot galvenos šīs nozares jautājumus vienā normatīvajā aktā.¹

Līdz ar Komerclikuma spēkā stāšanos Latvijā tiesiskā regulējuma ietvars komercdarbībai kļuva skaidrāks un tam laikam modernāks. Taču arī Komerclikums visu laiku ir audzis, pilnveidojies un šajā laikā piedzīvojis veselus 26 grozījumus, no kuriem pēdējais vēl gaida savu spēkā stāšanās brīdi 2023. gada 1. jūlijā.

Kad Latvija 2004. gada 1. maijā iestājās Eiropas Savienībā, komerctiesību harmonizācija ar Eiropas Savienības tiesību normām bija gandrīz pilnībā pabeigta. Līdz 2004. gadam bija attīstījusies Komerclikuma piemērošanas prakse un izveidojies vērā ņemams teorētisko atziņu kopums komerctiesībās. Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kas notika tikai divus gadus pēc Komerclikuma stāšanās spēkā, iezīmēja moderno komerctiesību izveides posma noslēgumu mūsu valstī. Tādējādi 2004. gada 1. maiju var uzskatīt par nosacītu sākuma punktu mūsu valsts komerctiesību turpmākai attīstībai.²

Savukārt pēdējā desmitgadē īpaši aktīvi ir uzlabota Latvijas komercdarbības caurspīdība, ieviešot praksē patiesā labuma guvēja atklāšanu Uzņēmumu reģistrā (šīs prasības gan pamatā izriet no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma), kā arī citus instrumentus, kas būtiski mazināja negodprātīgu darboņu iespējas būt radošiem un graut komercdarbības vidi.

Noteikti nevarētu teikt, ka Komerclikums ir sasniedzis tādu brieduma pakāpi, lai vairāk uzlabojumus neprasītu, tomēr, salīdzinot ar laiku pirms 20 gadiem, kad Komerclikums tapa, komercdarbības vide ir uzlabojusies, kļuvusi Eiropas Savienības līmenim cienīga, ko apliecina arī stabila ārvalsts investīciju ieplūšana un arvien jaunu ārvalsts investoru ienākšana Latvijas komercdarbības vidē.

Par godu Komerclikuma 20 gadu jubilejai šā gada 14. oktobrī norisināsies konference "Krietns un rūpīgs saimnieks lielo satricinājumu laikā". Konferencē piedalīsies Augstākās tiesas tiesneši, Latvijas Universitātes mācībspēki, advokāti no vadošajiem juridiskajiem birojiem, uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji un citi nozares eksperti. Konferences ietvaros notiks diskusijas par Komerclikumā nostiprināto principu, ka valdes un padomes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Gadu gaitā esam raduši atbildes, kāda rīcība ir atbilstoša šim standartam. Bet kā būt krietnam un rūpīgam laikā, kad piedzīvojam vienu satricinājumu pēc otra? Pandēmija, karš, globālā sasilšana, klimata pārmaiņas – tie nes sev līdzi milzu pārmaiņas, nenoteiktību un vērtību pārdeÞnēšanu. Kā šajā laikā atrast balansu starp maksimālās peļņas gūšanu un labākas pasaules radīšanu? Kā balansēt starp strikto "līgumi ir jāpilda" un darījuma attiecību izbeigšanu cilvēcisku vērtību dēļ? Un kas notiks pēc tam – vai pēc kara visi būs gudri?³

Un nobeigumā – turpiniet lasīt, pirkt, abonēt žurnālu "Jurista Vārds", jo šī gada novembrī iznāks speciāls tematiskais numurs, kas būs veltīts Komerclikuma 20 gadu jubilejai ar daudziem interesantiem rakstiem!