Aktīva darbība, lai novērsu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu (turpmāk – NILL) Latvijas finanšu un nefinanšu sektorā noris jau vairākus gadus. Tās ietvaros tiek apzināti, novērtēti un mazināti NILL riski arvien plašākā jomā. Savukārt starptautiskie notikumi, jo īpaši Krievijas iebrukums Ukrainā un valstu un starptautisko organizāciju reakcija uz to, no jauna ir aktualizējuši jautājumu par starptautisko un nacionālo sankciju efektīvu izpildi. Abi šie jautājumi skar arī tiesu izpildītāju darbības sfēru un jo īpaši tiesu un citu nolēmumu piespiedu izpildi.

Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 16. panta otro un ceturto daļu¹ spriedums, kas stājies likumīgā spēkā, ir izpildāms, šādam spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts, un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu. Nolēmumu izpilde ir neatņemama tiesību uz taisnīgu tiesu sastāvdaļa. Ņemot vērā minēto, starp tiesu izpildītāju un personu, kas iesniedz izpildei izpildu dokumentu, neveidojas ierastās pakalpojuma sniedzēja un klienta darījuma attiecības. Tiesu izpildītājs nevar ne atteikties pieņemt izpildei izpildu dokumentu, kura izpilde tam ir piekritīga,² ne arī pārvērtēt vai grozīt izpildāmā nolēmuma saturu. Ja piespiedu izpildes veikšanai tiek iesniegts nolēmums par noteiktas naudas summas piedziņu no personas A par labu personai B, tiesu izpildītājs nevar vērtēt fiktīva parāda esības riskus, kas varētu slēpties aiz šāda nolēmuma, un nonākt pie secinājuma, ka personai A piedziņas pakalpojums nevar tikt sniegts NILL novēršanas vai Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma³ (turpmāk – Sankciju likums) prasību ievērošanas nolūkā. Tiesu izpildītāju likuma 45. panta pirmā daļa uzliek tiesu izpildītājam pienākumu pēc savas iniciatīvas veikt visus likumā noteiktos pasākumus un izmantot visus likumā paredzētos līdzekļus un metodes, lai ātri un kvalitatīvi pildītu tiesas un citu institūciju nolēmumus, kā arī veiktu citas sava amata darbības. Izpildu darbību veikšanas kārtība un noteiktu darbību izpildei arī termiņi ir strikti regulēti Civilprocesa likumā, Tiesu izpildītāju likumā un Ministru kabineta noteikumos, tādēļ bez atbilstošām izmaiņām tiesiskajā regulējumā tiesu izpildītājs atšķirībā no daudzu citu jomu pārstāvjiem nevar pats izstrādāt politikas un procedūras savu profesionālo pienākumu izpildīšanai tādā veidā, kas būtu vērstas uz NILL risku novēršanu un Sankciju likuma prasību ievērošanu, bet atšķirtos no viņa darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā.