29. Novembris 2022 /NR. 48 (1262)
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts atbalsts un tiesiskā paļāvība
Kristīne Rāviņa
SIA "ZAB Cobalt" juriste 

Plaši izplatīts ir maldīgais pieļāvums, ka personām ir tiesiskā paļāvība uz valsts atbalstu. Tomēr situāciju, kur tiesiskā paļāvība uz valsts atbalstu patiešām ir aizsargājama, ir salīdzinoši maz. Šī raksta mērķis – viest skaidrību par kritērijiem, kuriem jāizpildās, lai paļāvība uz valsts atbalstu pelnītu aizsardzību.

Sākotnēji autore īsi aplūko tiesiskās paļāvības principu tā klasiskajā izpratnē. Tālāk autore skaidro principa izpratni Eiropas Savienības (turpmāk – ES) valsts atbalsta tiesībās, tostarp aplūkojot tos no Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – ES Tiesa) judikatūras izrietošos kritērijus, kuriem jāizpildās, lai paļāvība uz atbalstu būtu aizsargājama.

 

Tiesiskās paļāvības princips tā klasiskajā izpratnē

No ES tiesībām, kā arī no nacionālajām publiskajām tiesībām izriet ES dalībvalstīm bieži vien kopīgie tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības (noteiktības) principi.1 Tiesiskā paļāvība dažādos tiesību avotos skaidrota kā personas tiesības paļauties uz to, ka tiesības, kuras tā ieguvusi, pamatojoties uz publisko tiesību subjekta "tiesisku un konsekventu rīcību",2 tai vēlāk netiks atņemtas, ja izrādās, ka publisko tiesību subjekts ir mainījis domas vai arī ka rīcība patiesībā bijusi prettiesiska. Tādējādi tiesiskās paļāvības princips aizsargā personas reiz iegūtās tiesības un paļāvību, ka tās tiks reāli īstenotas.

Tiesiskā paļāvība ir konstatējama, pirmkārt, ja personai ir bijis, uz ko paļauties, proti, ja ir konstatējams iestādes skaidrs un beznosacījuma apsolījums, otrkārt, ja persona uz šo apsolījumu ir paļāvusies un, treškārt, ja personas paļāvība ir aizsardzības vērta.3

Tiesiskās paļāvības princips garantē paredzamu vidi,4 tomēr tas nedod personai pamatu ticēt, ka tiesiskā situācija nekad nemainīsies.5 Principa galvenais uzdevums ir aizsargāt personas tiesības gadījumos, kad tiesiskās situācijas grozījumu rezultātā notiek vai ir iespējama privātpersonu tiesiskā stāvokļa pasliktināšanās.6 Tas nozīmē, ka valsts rīcībai nedrīkst būt atpakaļvērsts spēks un attiecīgi jebkādiem grozījumiem esošajā tiesiskajā situācijā jāpiemēro saprātīgs pārejas periods.

No vēsturiskās ES Tiesas judikatūras izriet, ka vēršanās pret ES tiesību normām, pamatojoties uz tiesiskās paļāvības principu, ir pieļaujama tikai tiktāl, ciktāl ES pati iepriekš ir radījusi situāciju, kas var radīt tiesisko paļāvību; turklāt personas nevar paļauties, ka uz tām nekad neattieksies ierobežojumi, kuri varētu tikt pieņemti nākotnē.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties