Par neregulēta lobisma negatīvo ietekmi runāts desmitgadēm. Kopš valsts neatkarības atgūšanas, kad likumdošanas process no komunistiskās partijas priekšrakstu bezierunu pildīšanas atgriezās demokrātiskā gultnē, radās arī iespēja dažādām interešu grupām rosināt likumu pieņemšanu, kā arī izteikt viedokli par tiem. Tomēr izpratne par demokrātisku un kvalitatīvu likumdošanu veidojās pakāpeniski, un atgūtās brīvības pirmās desmitgades pagāja, valdībai un Saeimai pārāk bieži atbalstot iniciatīvas, kuru motivācija un patiesie virzītāji sabiedrībai bija nezināmi un neizprotami un ietekme nereti izrādījās labvēlīga tikai šauru grupu ekonomiskajām interesēm, nevis valstij un sabiedrībai kopumā. Šādā veidā piekoptam "lobismam" netrūkst spilgtu apzīmējumu – tirgošanās ar ietekmi, valsts nozagšana, likuma brāķis utt.

No otras puses, dažādu interešu grupu dalība likumdošanas procesā ir lietderīga un nepieciešama, jo tikai tā – uzklausot tos, kurus topošais projekts tieši vai netieši skars, – likumdevējs var pieņemt vislabāko un līdzsvarotāko lēmumu.

Tieši šajā nolūkā šobrīd Latvijā ir radīta ļoti plaša līdzdalības iespēja visā garajā tiesību aktu tapšanas gaitā: nozares eksperti un citi interesenti piedalās darba grupās ministrijās, kas izstrādā projektus, pēc tam sociālie partneri, nevalstiskās organizācijas un dažādas institūcijas var izteikt viedokli valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabineta sēdē, Saeimas komisijās un darba grupās, kā arī – pēc likuma pieņemšanas – vērsties pie Valsts prezidenta ar lūgumu konkrēto likumu neizsludināt un atdot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Savā ziņā dažādu interešu atklāšanai palīdz arī likumprojektu anotācijas, ja vien tās tiek sagatavotas godprātīgi un aktualizētas atbilstoši projekta attīstības gaitai. Sabiedrības līdzdalību nodrošina arī samērā nesen Valsts kancelejas vadībā izveidotais Vienotais tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portāls (tapportals.mk.gov.lv), kurā katrs interesents var sekot līdzi projektu apritei visās interesējošās jomās.

Pagājušā gada rudenī beidzot tika pieņemts lobisma regulējums – Interešu pārstāvības atklātības likums, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī un kura mērķis ir formalizēt un atklāt saziņu ar publiskās varas pārstāvjiem, kas notiek ar mērķi ietekmēt viņu lēmumus. Likumā paredzēto pasākumu ieviešana notiks pakāpeniski – paredzēts, ka tikai 2025. gada 1. septembrī sāks darboties vienota interešu pārstāvju reģistrēšanas sistēma.

Šajā žurnālā publicējam zvērināta advokāta Edgara Pastara rakstu par jaunā likuma normām, to piemērošanu, kā arī vēl risināmajām problēmām. Tas ir pirmais plašākais komentārs par jauno lobisma regulējumu Latvijā, un raksta autors ir ļoti pieredzējis šajā jomā, jo pats ilgstoši strādājis Saeimas Juridiskajā birojā, kas ikdienā saskaras ar likumprojektu kvalitātes problēmām, kuras rada "lietu kārtotāju" ielobētās normas. Savukārt šobrīd E. Pastars pats sniedz padomus vienai no ietekmīgākajām interešu organizācijām – Latvijas Finanšu nozares asociācijai, kas neapšaubāmi ir arī šīs nozares lobists.

Publicējam arī Satversmes tiesas tiesneša Gunāra Kusiņa savulaik izstrādāto "likumprojektu pārbaudes testu", ko viņš projektu kvalitātes un arī lobisma identificēšanas nolūkos pielietojis, ilgus gadus strādādams Saeimas Juridiskā biroja vadītāja amatā un ar to savā ziņā aizstādams tobrīd trūkstošo lobisma likumu. Iespējams, atbildēšana uz šajā testā ietvertajiem jautājumiem joprojām varētu būt noderīga dažādu projektu autoriem – vismaz paškontrolei.

Savukārt "Tiesu namu aģentūras" apgādā "Jurista Vārda" tieslietu redaktores Viktorijas Soņecas vadībā pašlaik top zinātnisku rakstu krājums, kurā vairāk nekā 20 autori skaidros un komentēs interešu pārstāvības procesu.

Tātad var teikt, ka gadu desmitiem kavētais lobisma formālā un praktiskā regulējuma jautājums tiek beidzot risināts, kā arī tiesību zinātne jau gatavo skaidrojumus un vadlīnijas jaunā likuma piemērotājiem. Tomēr – kā vienmēr – tikai prakse rādīs, cik ātri un efektīvi lobisms Latvijā no melnās un pelēkās "interešu bīdīšanas" zonas pārcelsies uz demokrātiskai valstij vajadzīgo sabiedrības un dažādu grupu atklātas uzklausīšanas un objektīvas vērā ņemšanas formātu.