Nesen ir noslēdzies pāris gadus ilgušais Eiropas Komisijas līdzfinansētais projekts "Kapacitātes veidošana un izpratnes paaugstināšana neiecietības novēršanai un apkarošanai Latvijā" (Capacity building and awareness rising to prevent and counter intolerance in Latvia – CALDER), kas bija vērsts uz rasisma, ksenofobijas un cita veida diskriminācijas novēršanu un apkarošanu Latvijā. Šis projekts ietvēra vairākas aktivitātes, tostarp arī ekspertu grupas veiktu pētījumu "Naida noziegumi un naida runa. Starptautiskie standarti un Latvijas tiesiskais regulējums un prakse", kas ir noslēdzies ar konkrētiem secinājumiem un priekšlikumiem. Diskusijas veicināšanai nacionālā līmenī ar projekta zinātniskās vadītājas – Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētās profesores Dr. iur. Kristīnes Dupates atsaucību "Jurista Vārda" lasītājiem pētījuma rezultāti tiek piedāvāti arī šī materiāla ietvaros.
Par CALDER projektu
2021. gada janvārī Latvijas Universitāte (turpmāk – LU) parakstīja līgumu ar Eiropas Komisiju par CALDER projekta īstenošanu. Projekta izstrādē un īstenošanā ir sadarbojušās vairākas institūcijas: LU Juridiskā fakultāte, Sabiedrības integrācijas fonds, Tiesu administrācija, Valsts policija un Prokuratūra.
Projekta zinātniskā vadītāja – LU Juridiskās fakultātes asociētā profesore Dr. iur. K. Dupate skaidro, ka Latvija jau kopš neatkarības atgūšanas ir pievienojusies daudziem starptautiskiem līgumiem, kuri noteic pienākumu vērsties pret naida noziegumiem, tomēr Eiropas Padomes Komisija pret rasismu un neiecietību (turpmāk – ECRI) savos 2018. gada secinājumos attiecībā uz Latviju norāda uz daudzām naida noziegumu un naida runas apkarošanas un novēršanas problēmām, iesaka celt policijas rīcībspēju un veicināt uzticības veidošanos policijai, lai risinātu problēmu ar nepietiekamu ziņošanu par naida noziegumiem. ECRI secinājumos arī norādīts uz nepieciešamību veikt Latvijas tiesiskā regulējuma grozījumus, lai veicinātu naida runas efektīvāku identificēšanu un personu saukšanu pie atbildības par to. Savukārt ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja uzsver nepieciešamību uzlabot tiesisko regulējumu un nodrošināt apmācības tiesībsargājošām iestādēm, lai uzlabotu naida noziegumu identificēšanu un sodīšanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
