Satversmes tiesa 2023. gada 17. februārī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022-05-01¹ (turpmāk arī Spriedums), kurā tika vērtēta Civilprocesa likuma 43. panta ceturtās daļas atbilstība Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, t. i., tiesībām uz taisnīgu tiesu. Sprieduma lemjošajā daļā tika norādīts, ka Satversmes tiesa atzīst Civilprocesa likuma² (turpmāk arī CPL) 43. panta ceturto daļu, ciktāl tā neparedz privāto tiesību juridiskajai personai tiesības lūgt, lai tiesa lemj par tās atbrīvošanu no pienākuma samaksāt valsts nodevu par prasības pieteikuma iesniegšanu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk arī Satversmes) 92. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2023. gada 1. oktobra.

Līdz ar to likumdevējam ir dots noteikts laika periods, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus, kuri novērstu esošā regulējuma neatbilstību tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Satversmes 92. panta pirmais teikums noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Šī panta kontekstā "ikvienā spriedumā Satversmes tiesa visupirms atklāj tiesību uz taisnīgu tiesu saturu".³ Šajā lietā tās ir tiesības uz tiesas pieejamību. CPL 43. panta ceturtajā daļā paredzēts, ka tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos.