Eiropas Savienībā 2023. gada 1. jūnijā stāsies spēkā jauns izgudrojumu aizsardzības veids – vienota spēka Eiropas patents (turpmāk – vienotais patents). Var teikt, ka ir sekmīgi noslēdzies gadu desmitiem ildzis projekts – izveidot Eiropas Savienībā vienotu patentu aizsardzību. Preču zīmju un dizainparaugu jomā šāda vienota aizsardzība jau pastāv ilgāk nekā 10 gadus. Taču patentu jomā valstīm līdz šim nebija izdevies kopīgi nolemt par vienotu aizsardzību Eiropas Savienības (turpmāk – ES) mērogā. Arī tagad jaunais vienotais patents sākotnēji neaptvers visas 27 ES dalībvalstis, projekts sāksies ar 17 dalībvalstīm ar cerību, ka pakāpeniski pievienosies arī pārējās dalībvalstis. Lai gan laika ziņā stipri aizkavējies, tomēr apjoma ziņā šis ir daudz vērienīgāks projekts, jo ietver ne tikai jaunu aizsardzības veidu, bet arī pilnīgi jaunu tiesu sistēmu, kurā tiks izskatīti visi strīdi saistībā ar vienotajiem un klasiskajiem Eiropas patentiem, kā arī uz šo patentu pamata piešķirtajiem papildu aizsardzības sertifikātiem.

Vienotā patenta tiesību aktu kopums ietver divas regulas, par kurām vienojās 2012. gadā un ar kurām īsteno ciešāku sadarbību vienotas patenta aizsardzības jomā, un 2013. gada 19. februārī parakstītu starpvaldību nolīgumu, ar ko izveido Vienoto patentu tiesu, kas ir kopīga ES līgumslēdzējām dalībvalstīm.

Vienotā patenta tiesību kopums

Pašlaik izgudrojumus Eiropā var aizsargāt ar: (1) nacionālo patentu, kuru piešķir atbildīgā nacionālā iestāde (Latvijā – Patentu valde), un šī aizsardzība ir ierobežota ar attiecīgās valsts teritoriju; (2) Eiropas patentu, kuru piešķir Eiropas Patentu iestāde saskaņā ar Eiropas Patentu konvenciju¹. Tomēr Eiropas patents nav automātiski spēkā visās Eiropas Patentu konvencijas dalībvalstīs, un Eiropas patenta pieteicējam ir jāizvēlas valstis, kurās viņš vēlas iegūt izgudrojuma aizsardzību, un šajās valstīs minētais piešķirtais patents īsā laika periodā ir jāapstiprina.