Kopš 2018. gada 25. maija visā Eiropas Savienībā, tai skaitā arī Latvijā, ir piemērojama Vispārīgā datu aizsardzības regula (turpmāk – Datu regula),¹ kas noteic virkni ievērojamu prasību, apstrādājot personas datus. Līdzās Datu regulai tika pieņemta arī Direktīva 2016/680 (turpmāk – Policijas direktīva).² Kopā Datu regula un Policijas direktīva veido saskaņotu sistēmu, kurā:

1) Datu regula paredz vispārīgās prasības fizisku personu aizsardzībai;

2) Policijas direktīva nosaka īpašās prasības personas datu apstrādei tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un policijas sadarbībā, proti, Policijas direktīva ir tās pašas jomas speciālais regulējums.³

Lai gan tiesību normu piemērotājiem ikdienas darbā var rasties problēmsituācijas, nošķirot Datu regulas un Policijas direktīvas piemērošanas jomu, kā to daļēji atklāj arī šajā rakstā aplūkotie Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumi, tomēr autores mērķis nav padziļināti analizēt šos jautājumus. Papildus autore vērš uzmanību, ka šādas grūtības ir vērojamas ne vien Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā tas ir atzīmēts Eiropas Komisijas ziņojumā par Policijas direktīvas ieviešanu un piemērošanu.⁴

Ievērojot, ka šobrīd ir īpaši aktuāli un svarīgi ieguldīt zināšanu pilnveidē un palielināšanā par Policijas direktīvas prasībām,⁵ un tas varētu būt it īpaši lietderīgi tiesām un tiesībaizsardzības iestādēm, autore rakstā, lielākoties apkopojot EST praksi, analizēs nolūka ierobežojuma principu, ko paredz abi augstākminētie tiesību akti.

1. Nolūka ierobežojuma princips Datu regulas kontekstā

Datu regulas 5. pants definē datu apstrādes principus, kas ir jāievēro, apstrādājot personas datus. Atbilstoši Datu regulas 5. panta 1. punkta "b" apakšpunktam personas datiem ir jābūt vāktiem konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā. Turpmāka apstrāde arhivēšanas nolūkos, sabiedrības interesēs, zinātniskās un vēstures pētniecības, kā arī statistikas nolūkos nav uzskatāma par nesavietojamu ar sākotnējiem nolūkiem. Šis princips ir zināms kā nolūka ierobežojuma princips.

Rokasgrāmatā par Eiropas tiesību aktiem datu aizsardzības jomā skaidrots, ka "nolūka ierobežojuma princips ir viens no Eiropas datu aizsardzības tiesību aktu pamatprincipiem. Tas ir cieši saistīts ar pārredzamību, paredzamību un lietotāju kontroli: ja apstrādes nolūks ir pietiekami konkrēts un skaidrs, indivīdi zina, ko sagaidīt, un tiek uzlabota pārredzamība un juridiskā noteiktība.