Enerģētikas joma nav sveša Satversmes tiesai. Jau pirmajos 12 mēnešos pēc darba uzsākšanas Satversmes tiesa izskatīja lietu par Ministru kabineta (turpmāk – MK) pieņemtiem noteikumiem, kas skāra elektroenerģijas iepirkuma cenas.¹ Nākamajos gados attiecīgās jomas lietu skaits bija ierobežots. Tika izskatītas vien atsevišķas lietas bez izteikta regularitātes rakstura. Lielāka enerģētikas lietu izskatīšanas intensitāte notika 2008.–2011., 2014.–2015. un 2019.–2021. gadā. Turklāt kopš 2018. gada Satversmes tiesas dienaskārtībā ik gadu ir bijusi aktīva kāda ar enerģētikas jomu saistīta lieta.² Šis raksts galvenokārt ir veltīts iepriekšējos 12 mēnešos izskatītajām enerģētikas lietām. Tomēr raksta pirmajā sadaļā ir sniegts īss ieskats par Satversmes tiesas judikatūru enerģētikas jomā līdz 2022. gadam.

1. Satversmes tiesas judikatūra enerģētikas jomā līdz 2023. gadam

Satversmes tiesas judikatūru enerģētikas jomā ir iespējams iedalīt vairākos darbības periodos, ja par nodalījuma kritēriju izmanto ar enerģētikas jautājumiem saistīto aktīvo lietu skaitu.

1.1. Sākotnējais periods

Laiku no Satversmes tiesas darbības sākuma līdz 2008. gadam var uzskatīt par sākotnējo periodu, kurā tika izskatīts salīdzinoši neliels skaits lietu enerģētikas jomā. Strīdus normas skāra un bija saistītas ar dažādiem jautājumiem, piemēram, bet ne tikai MK kompetenci grozīt elektroenerģijas iepirkuma cenu regulējumu³ un ieviest ārvalstu investoram labvēlīgu regulējumu.⁴ Tāpat tika izvērtēta apstrīdētā dabasgāzes tarifu aprēķina metodika⁵ un ierosināta lieta par AS "Latvenergo" juridisko statusu,⁶ kas tika izbeigta sakarā ar apstrīdētās normas spēka zaudēšanu.

1.2. 2008.–2013. gada periods

Sākot ar 2008. gadu, Satversmes tiesas lietvedībā īpaši pieauga to esošo lietu skaits, kas skāra enerģētikas jomu. Minētais bija saistīts ar atkārtotiem iebildumiem pret ierobežojošiem grozījumiem biodegvielas izmantošanas atbalsta tiesiskajā regulējumā.⁷ Papildus tam tika izskatīti iebildumi pret pašvaldību teritorijas plānojumiem, ar kuriem noteiktas vēja enerģijas zonas,⁸ kā arī jautājums par atjaunojamās enerģijas ražotāju elektroenerģijas realizācijas vidējo tarifu.⁹

Konkrētajā periodā, ņemot vērā ierosināto enerģētikas lietu skaitu, vidēji gadā izskatīta viena lieta. Jāatzīmē, ka šajā periodā MK mainīja valsts atbalsta politiku enerģētikas jomā un attiecīgi sāka ieviest ierobežojumus un noteikt stingrāku pārraudzību pār atbalsta saņēmējiem, t.sk. ražotājiem, kas ieguvuši tiesības pārdot elektroenerģiju obligātajā iepirkumā¹⁰ (turpmāk – OI). Kaut arī šo ierobežojumu sakarā, ja neņem vērā ierobežojumus biodegvielas atbalsta regulējumā, nebija ierosināta neviena lieta, bija iesniegtas vairākas konstitucionālās sūdzības.

1.3. 2014.–2018. gada periods

Jaunu ierobežojumu dēļ 2014. gadā strauji pieauga enerģijas ražotāju iesniegto konstitucionālo sūdzību skaits.