Pēc vasaras pārtraukuma jau pāris nedēļas Saeima ir atsākusi darbu rudens sesijā, un, kā jau tas šajā laikā ierasts, tās plenārsēžu darba kārtība ir ļoti blīva. Savu izskatīšanas kārtu gaida daudzi likumprojekti, starp tiem arī tieslietu jomai piederīgie. Arī aizvadītās nedēļas plenārsēdē parlamenta redzeslokā bija grozījumi likumā "Par tiesu varu" un Prokuratūras likumā, kā arī Civilprocesa, Kriminālprocesa un Administratīvā procesa likumos, u.c. Parlaments lēma gan par vairāku Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodošanu atbildīgajai Saeimas komisijai, gan arī tādiem likumprojektiem, kas jau ir izskatīšanā un saistīti ar procesuālajos likumos noteikto termiņa pagarināšanu pārejai uz darbu e-lietas vidē un īpašu kategoriju lietu izskatīšanas kārtību attiecībā uz patērētāju kolektīvajām prasībām, u.c.

Ar oficiālā izdevēja un Latvijas Republikas tiesību aktu vietnes likumi.lv kolēģu atbalstu iegūtie dati liecina, ka tieši tieslietu jomas tiesiskais regulējums arī ieņem stabilu vietu visbiežāk grozīto likumu top 10. Pirmajā trijniekā blakus Civilprocesa likumam (87 grozījumi) gan ir likums "Par nodokļiem un nodevām", kas grozīts 115 reizes, un likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" – 77 reizes. Šim rekordistu pirmajam trijniekam ļoti blīvi gandrīz viens aiz otra seko: Krimināllikums – 74, Latvijas Sodu izpildes kodekss un Kriminālprocesa likums – abos veikti 49 grozījumi, par vienu mazāk tādu ir likumā "Par tiesu varu". Trīspadsmitajā vietā ierindojas likums "Par policiju" ar 46 grozījumiem. Caurskatot pirmo divdesmitnieku kopumā, redzams, ka bez jau minētajiem sarakstā pamatā dominē ar nodokļiem, valsts budžetu un sociālo sfēru saistīti likumi. Likumdevēja ievērību īpaši bieži vēl izpelnījies arī Augstskolu likums (52) un Izglītības likums (47).

Savukārt, skatot padziļināti šobrīd spēkā esošo likumu sarakstu, atklājas, ka 20 un vairāk grozījumu pavisam ir veikts 76 likumos, 10–19 grozījumu bijis 108 likumos, bet vienu līdz deviņas reizes ir grozīti 363 likumi, tostarp viens vai divi grozījumi bijuši 180 likumos. Visbeidzot, ne reizi nav grozīti vairāk nekā 1100 likumi, taču te būtiska ir atruna, ka no tiem krietni virs tūkstoša ir tādu, kas saistīti ar daudzu starptautisko līgumu apstiprināšanu, un dažādi specifiski speciālie likumi konkrētiem gadījumiem, piemēram, par kādas personas uzņemšanu Latvijas pilsonībā, par Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanu vai kāda nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.

Neskaitot šos speciālos un specifiskas ievirzes likumus konkrētiem gadījumiem, kuros likumsakarīgi nav vai ir ļoti reti grozījumi, kā arī neņemot vērā visjaunākos likumus, redzams, ka apjomīgajā likumu sarakstā ir arī tādi, kam gadu desmitiem izdevies palikt neskartiem sākotnējā redakcijā. Tā, piemēram, jau 20 gadu vecuma slieksni bez grozījumiem ir pārkāpis Valsts valodas likums un Darba devēju organizāciju un to apvienību likums. Salīdzinoši ilgus gadus bez pārmaiņām izticis arī Obligāto eksemplāru likums (pieņemts un stājies spēkā 2006. gadā) un Valsts darba inspekcijas likums (2008). Tiesa, caurskatot visu likumu krātuvi, šādu piemēru attiecībā uz senāku pagātni nav daudz, taču tādu likumu, kas bez grozījumiem ir spēkā ap desmit gadiem, jau ir mazliet vairāk. Piemēram, Nodokļu atbalsta pasākuma likums, Iekšējā audita likums un Arodbiedrību likums.

Protams, grozījumu skaitam ir zināma korelācija ar likuma, ja tā var sacīt, līdzšinējās dzīves ilgumu – jo tas ir garāks, jo vairāk grozījumu. Tieši tādēļ arī daļa no grozījumu biežuma rekordistiem, jo īpaši tieslietu un tiesībaizsardzības jomā, ir arī starp senākajiem spēkā esošajiem likumiem – ja runā tikai par tiem, kas izstrādāti un pieņemti pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Piemēram, likums "Par policiju" ir pieņemts 1991. gadā, likums "Par tiesu varu" – 1992. gada nogalē, bet Prokuratūras likums – 1994. gadā. Tātad tie ir likumi ar aptuveni 30 gadu ilgu darbības laiku, kurā daudz ir jau noticis, apgūts un saprasts. Taču tiesiskās sistēmas pilnveide un attīstība ir nebeidzams un nepārtraukts process, un arī prakse apliecina, ka šīs jomas tiesību piemērotājiem ir jābūt nenogurstoši modriem, sekojot līdzi daudzajām pārmaiņām.