2017. gadā žurnālā "Jurista Vārds"¹ jau dalījos pārdomās par Hāgas konvenciju par tiesas izvēles līgumiem² (turpmāk – Hāgas tiesas izvēles konvencija) un tās iespējamo potenciālu padarīt ārvalstu tiesu spriedumu atzīšanu un izpildi tikpat efektīvu kā ārvalstu šķīrējtiesu spriedumu atzīšanu un izpildi saskaņā ar 1958. gada 10. jūnija Ņujorkas konvenciju par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu.³ Hāgas tiesas izvēles konvencijas potenciālu šobrīd aizēno 2019. gadā pieņemtā Hāgas konvencija par ārvalstu spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (turpmāk – Hāgas spriedumu konvencija), kas nule kā 2023. gada 1. septembrī ir stājusies spēkā starp ES dalībvalstīm (izņemot Dāniju) un Ukrainu.

Lai arī Hāgas tiesas izvēles konvencija vēl joprojām ir nozīmīgs instruments ārvalstu spriedumu atzīšanā un izpildē, jo īpaši attiecībās ar Apvienoto Karalisti (turpmāk – AK) pēc tās izstāšanās no ES, Hāgas spriedumu konvencijas tvērums ir daudz plašāks, un tā iemieso arī tos jautājumus, par kuriem Hāgas tiesas izvēles konvencijas izstrādes laikā vienota izpratne diemžēl netika panākta. Par to izvērsti esmu rakstījis iepriekš,⁴ secinot, ka Hāgas tiesas izvēles konvencijas salīdzinoši nelielais dalībvalstu skaits, kā arī šaurais materiālais piemērošanas tvērums var būt šķērslis tālākai tās popularitātei un būtiskas ietekmes atstāšanai uz starptautisko strīdu risināšanas tendencēm.⁵

Vienlaikus jau 2017. gadā iezīmēju Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences mērķi tomēr īstenot un pieņemt tādu ārvalstu spriedumu atzīšanas un izpildes instrumentu, kas attiektos ne tikai uz tiesas izvēles līgumiem, bet arī savā tvērumā būtu daudz plašāks.⁶ Tas notika 2019. gadā ar Hāgas spriedumu konvencijas pieņemšanu. Lai arī Hāgas spriedumu konvencija pretēji sākotnēji iecerētajam tomēr nav "dubults instruments", proti, tā nenosaka arī starptautiskās jurisdikcijas noteikumus, tā tik un tā ir pēdējo gadu nozīmīgākais starptautisko privāttiesību unifikācijas apliecinājums.

Nopietns solis pretī Hāgas spriedumu konvencijas plašākai atpazīstamībai un piemērošanai tika sperts 2022. gada 12. jūlijā, ES Padomei pieņemot lēmumu par visu ES dalībvalstu (izņemot Dānijas) pievienošanos Hāgas spriedumu konvencijai.⁷ Drīz pēc tam – 2022. gada 29. augustā – ES konvenciju arī ratificēja. Vienlaikus to ratificēja arī Ukraina, kas Hāgas spriedumu konvenciju bija parakstījusi jau 2020. gadā, tomēr aktīvāku interesi par pievienošanos tai izrādīja tieši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ar mērķi tuvināties ES telpai.