Ievads

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (turpmāk – NILLTPF) novēršanas (turpmāk – NILLTPFN) jomas normatīvais regulējums, tā piemērošanas efektivitāte un harmonizācija ir viena no aktuālākajām tēmām kā juristu, tā politikas veidotāju dienaskārtībā. Ņemot vērā, ka noziedznieki apzinās valstu robežas un to atbilstoši arī izmanto, rezultātus NILLTPFN, liedzot noziedzniekiem piekļuvi to finanšu resursiem, iespējams realizēt tikai tad, ja atbilstošus standartus īsteno starptautiskā līmenī. Standartu nevienveidīga ievērošana turklāt rada negatīvas sekas kā to nepienācīgas ieviešanas, tā pārmērīgas un formālas noteikšanas gadījumā. Pirmajā gadījumā, ja prasības ieviestas nepienācīgi, pieaug valsts risks, radot ierobežojumus citām valstīm ar to sadarboties. Savukārt, ja standarti ieviesti pārmērīgi un formāli, veidojas nevienlīdzīga valsts konkurētspēja un nevajadzīgi apgrūtinājumi godprātīgai uzņēmējdarbībai.

Līdzās NILLTPFN "zelta standartam", ko nosaka Finanšu darījumu darba grupa (turpmāk – FATF), Latvijai īpaši aktuālas ir arī Eiropas Savienības (turpmāk – ES) iniciatīvas NILLTPFN regulējumā. Sagaidāms, ka ES prasības jau tuvākajā laikā kļūs harmonizētākas un vienlaikus arī daļā jautājumu tieši piemērojamas, papildus arī uzraudzību par to piemērošanu daudz spēcīgāk koncentrējot ES līmenī. Nenoliedzami tas uzlabos iespējas atklāt aizdomīgus darījumus un ES līmenī vienoti ierobežot noziedznieku iespējas izmantot saviem mērķiem ES finanšu sistēmu. Vienlaikus svarīgi, lai arī ES institūcijas, veidojot priekšlikumus, apzinās, ka arī ES ir daļa no globālajiem finanšu tirgiem, kur atkāpes no starptautiskajiem standartiem var būtiski ietekmēt konkurētspēju ne tikai dalībvalstu, bet visas ES līmenī.

Raksta mērķis ir vispārīgi iepazīstināt ar šobrīd apstiprināšanas procesā vēl tikai esošajām izmaiņām ES līmeņa regulējumā, kas var vēl mainīties, ņemot vērā, ka ES likumdošanas akti raksta sagatavošanas laikā vēl nav pieņemti gala redakcijās. Rakstā sniegts gan priekšstats par virzītajiem priekšlikumiem kopumā, gan iezīmēta potenciālā problemātika saistībā ar atsevišķām apspriešanā vēl esošām iniciatīvām.

Jaunā ES regulējuma hronoloģija un statuss

Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) 2020. gada 7. maijā publicēja paziņojumu par rīcības plānu visaptverošai ES politikai NILLTPFN jomā.¹ Norādot, ka nepieciešams paātrināt ES noteikumu transponēšanu dalībvalstu tiesību aktos, veidojot stingru ES pieeju, kā arī ES līmeņa uzraudzības iestādi, kas strādātu ciešā sadarbībā ar valstu kompetentajām iestādēm, Komisija paziņojumā savu mērķu sasniegšanu balstīja uz sešiem pīlāriem – ES NILLTFN regulējuma efektīvāku piemērošanu, vienotu ES noteikumu kopumu NILLTFN, ES līmeņa NILLTPFN uzraudzības ieviešanu, dalībvalstu finanšu izlūkošanas dienestu (turpmāk – FID) koordinācijas un atbalsta mehānismu, ES līmeņa krimināltiesību noteikumu izpildi un informācijas apmaiņu, un stiprāku starptautisko dimensiju ES NILLTFN regulējumā.

Atbilstoši minētajiem rīcības virzieniem Komisija 2021. gada 20. jūlijā nāca klajā ar tiesību aktu priekšlikumu kopumu, lai stiprinātu ES noteikumus NILLTPFN jomā. Komisijas normatīvo aktu priekšlikumu kopums ietvēra:

1) regulu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu (turpmāk – AML regula), kas noteiks dalībvalstīs tieši piemērojamus noteikumus, tostarp tādos regulējuma aspektos kā klienta izpēte un patieso labuma guvēju noskaidrošana;

2) direktīvu par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu NILLTF un ar kuru atceļ Direktīvu (ES) 2015/849 (turpmāk – AMLD IV) un Direktīvu (ES) 2018/843 (turpmāk – AMLD V) (turpmāk – AML VI direktīva);

3) regulu, ar ko izveidos jaunu ES aģentūru, kura darbosies NILLTFN jomā (turpmāk – AMLA regula), īstenojot tai noteiktās uzraudzības un koordinācijas funkcijas ES līmenī;

4) pārstrādāto regulu par naudas līdzekļu pārvedumiem (Regula 2015/847),² lai nodrošinātu kriptoaktīvu pārvedumu izsekojamību.

Norādāms, ka pārstrādātā regula par naudas līdzekļu pārvedumiem – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par līdzekļu un konkrētu kriptoaktīvu pārvedumiem pievienoto informāciju (turpmāk – FTR), lai nodrošinātu kriptoaktīvu pārvedumu izsekojamību, jau ir pieņemta. Ņemot vērā tās ciešo saistību ar kopējām reformām kriptoaktīvu regulējumā ES līmenī, tā tika izņemta no ES priekšlikumiem likumdošanas aktu grozījumiem NILLTFN jomā un sasaistīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem³ (turpmāk – MiCAR), kas daļā stājās spēkā jau 2023. gada 29. jūnijā un pilnībā stāsies spēkā līdz 2025. gada janvārim. Dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, jau ir uzsākušas ļoti intensīvu darbu pie MiCAR un arī FTR noteiktā regulējuma ieviešanas, ciktāl tas saskaņā ar minētajām regulām nepieciešams, dalībvalstu nacionālajos tiesību aktos. Nenoliedzami, ka dalībvalsts, kurai pirmajai izdosies izveidot kriptoaktīvu nozarei pievilcīgu regulējumu un infrastruktūru, iegūs priekšrocības konkurencē par finanšu tehnoloģijām draudzīgas valsts statusā un spēs piesaistīt attiecīgo pakalpojumu sniedzējus, radot pienesumu arī valsts budžetā. Pēc ilgstošas atrašanās "mežonīgo rietumu" likumos, nozarē netrūkst pakalpojumu sniedzēju, kas vēlas darboties regulētā vidē un sniegt pakalpojumus, kuriem to saņēmēji var uzticēties. Prognozējams, ka saprotams normatīvais regulējums varētu uzlabot arī sadarbību ar jau zināmo un regulēto finanšu sektoru, ja pie vienādiem riskiem neatkarīgi no sektora būs līdzvērtīgas prasības un atbildība par to izpildi tiks sagaidīta no katra paša.

Komisijas 2021. gada 20. jūlijā piedāvātie pārējie trīs normatīvo aktu priekšlikumi, lai stiprinātu ES noteikumus NILLTFN jomā, – AML regula, AML VI direktīva un AMLA regula – šobrīd turpina savu ceļu atbilstoši ES normatīvo aktu pieņemšanas procedūrai.

Eiropas Padome savu pozīciju par priekšlikumiem apstiprināja 2022. gada 7. decembrī. Ziņojuma projektu par priekšlikumiem 2023. gada 28. martā apstiprināja atbildīgās komitejas (Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārā komiteja (ECON) un Pilsoņu brīvību komiteja (LIBE)). Savukārt 2023. gada 19. aprīļa plenārsēdē tika apstiprināts lēmums uzsākt iestāžu sarunas – trialogus saskaņā ar Eiropas Parlamenta reglamenta 71. pantu. Pašlaik trialoga ietvaros notikušas pāris sarunas. Prognozes par šobrīd prezidējošās valsts Eiropas Savienības Padomē – Spānijas – izredzēm panākt vienošanos līdz 2023. gada beigām nav viennozīmīgas, jo aktuālākais jautājums – kura būs ES vienotās uzraudzības iestādes NILLTFN jomā (turpmāk – AMLA) mītnes valsts, kāds būs un kā veidosies AMLA budžets, vēl ir dienaskārtībā.

Jebkurā gadījumā, visi trīs normatīvo aktu priekšlikumi apstiprināšanas ceļu turpinās kopā, lai vienlaicīgas projektu izstrādes procesā nodrošinātu, ka tiek ievērota to savstarpējā sasaiste. Rezultātā regulējums veidotu ES pamatnoteikumus NILLTFN jomā. Pašas ES konkurētspējas un NILLTFN jomas efektivitātes nodrošināšanai ir svarīgi, lai noteikumi būtu saskaņoti ne vien ES līmenī, bet arī ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, ko izvirzījusi FATF, kā arī to pieņemšanas gaitā nepārtraukti tiktu sekots līdzi proporcionalitātes un uz risku novērtējumu balstītas pieejas principa ievērošanai.

AML regula – tieši piemērojami nosacījumi lielākai harmonizācijai

Problemātika ar NILLTPFN normatīvā regulējuma atšķirīgu izpratni, ieviešanu un īstenošanu vienmēr bijusi aktuāla. FATF noteiktās rekomendācijas un regulārie novērtējumi veido starptautiska mēroga "zelta standartu", un ES līmenī noteiktajam regulējumam jāspēj iekļauties gan šajā starptautiskajā rāmī, gan veidot vienotu pieeju arī ES iekšējā regulējumā. Līdz šim ES NILLTFN regulējums balstījies direktīvās, kuru ieviešanu dalībvalstis veikušas katra pati. Saprotams, ka atšķirīgas pieejas pat nelielos jautājumos ES var radīt gan trūkumus, ko savā labā var izmantot noziedznieki, apdraudot arī valsts reputāciju un paaugstinot tās NILLTPF riskus, gan arī gadījumos, kuros regulējums ieviests pārmērīgi un riskiem neproporcionāli, nostādīt nevienlīdzīgas konkurences apstākļos ES dalībvalstis un to tirgus dalībniekus.

AML regula⁴ virzīta tieši ar mērķi izvairīties no būtiskām atšķirībām normatīvajā regulējumā un vienuviet ietvert tos noteikumus, kas tiešā veidā skar privātā sektora subjektus, tādējādi noteikumus, kas skar institucionālo sistēmu dalībvalstu līmenī, atstājot AML VI direktīvas ziņā. Ņemot vērā NILLTPFN jomas stūrakmeni – risku novērtējumā balstīto pieeju, AML regula neparedz maksimālās harmonizācijas pieeju, bet atstāj dalībvalstu ziņā, vai noteikt stingrākas prasības pie augstākiem riskiem. Lielākas harmonizācijas veicināšanai ES līmenī AML regula paredz gan uz to pārnest NILLTFN jomas ES Direktīvu prasības, gan veikt vairākas papildu izmaiņas.

Atsevišķas AML regulas priekšlikumā iekļautās jaunās prasības

Sagaidāms, ka, stājoties spēkā AML regulai, noteikti tiks paplašināts atbildīgo subjektu (šobrīd saskaņā ar NILLTPFN likumu – NILLTPFN likuma 3. pantā noteiktie likuma subjekti) loks, prasības NILLTFN jomā attiecinot arī, piemēram, uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, ar atsevišķiem izņēmumiem. Līdzās tiem kā potenciāli atbildīgo subjektu lokā iekļaujami tiek apspriesti arī augsta līmeņa profesionālie futbola klubi, sertificēti parādu piedzinēji, līdzekļu pārvaldītāji (wealth managers), nekustamo īpašumu aģenti un citi.

Iecerēts arī ierobežot darījumus ar skaidru naudu un kriptoaktīviem. Sākotnējais priekšlikums administratīvā sloga samazināšanai preču tirgotājiem paredz noteikt, ka skaidras naudas izmantošana pieļaujama tikai darījumos, kas nepārsniedz 10 000 eiro. ES AML regulas priekšlikums atļauj ES dalībvalstīm noteikt arī zemākus sliekšņus un stingrākus ierobežojumus. Norādāms, ka Latvijā jau šobrīd noteikts ierobežojums skaidras naudas izmantošanai, kas liedz darījuma dalībniekiem veikt skaidras naudas darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro, ierobežojumu attiecinot tajā skaitā uz gadījumiem, ja darījums tiek veikts vairākās operācijās, vienlīdzīgi to attiecinot uz darījuma partneriem kā fiziskajām, tā juridiskajām personām. Savukārt attiecībā uz darījumiem kriptoaktīvos paredzēts noteikt, ka darījumu, kas pārsniegs 1000 eiro, gadījumā – gan vienā, gan vairākās operācijās – būs obligāti piemērojamas klientu izpētes prasības.

Attiecībā uz politiski nozīmīgām personām (turpmāk – PNP) sākotnējā iecere bija padarīt AML regulā noteikumus skaidrākus, piedāvājot precīzāku definīciju un amata kategoriju uzskaitījumu. Lai arī viennozīmīgi, ka vienota pieeja dalībvalstīs attiecībā uz definīcijas tvērumu uzlabos savstarpējo sadarbību pārrobežu mērogā ES ietvaros, priekšlikums šobrīd pirmšķietami pārmērīgi paplašina līdzšinējo PNP un ar to saistīto personu definīciju – iekļauti reģionālo un vietējo iestāžu, tostarp pašvaldību un lielpilsētu reģionu ar vismaz 30 000 iedzīvotājiem, vadītāji, kā arī PNP brāļi un māsas. Pēdējie gan jau šobrīd ir PNP ģimenes locekļu definīcijas tvērumā Latvijā saskaņā ar NILLTPFN likuma 1. panta 18.¹ punktu, kas gan nenozīmē, ka prasību nebūtu lietderīgi pārskatīt, ņemot vērā to gadījumu skaitu, kuros šīm personām piemītoši NILLTF riski ir zemi.

Norādāms, ka Padomes priekšlikums attiecībā uz reģionālo un vietējo iestāžu vadītājiem ES regulējumā radīs pārmērību iepretim FATF rekomendācijām, kurās FATF PNP definīcija izslēdz "vidēja vai zemāka līmeņa personas" un publiski pieejamā dokumentācijā nav skaidrojuma par to, kādi tieši konstatētie riski bijuši par pamatu PNP loka paplašināšanai. Diemžēl priekšlikums vismaz šobrīd arī nerisina praksē konstatēto problemātiku attiecībā uz vienādu prasību attiecināšanu gan iekšzemes, gan ārvalstu PNP. Ņemot vērā, ka risku līmenis un pieejamās risku kontroles kā publiskajā, tā privātajā sektorā abām PNP grupām ir atšķirīgas, būtu iespējama arī zināma elastība piemērojamās prasībās, kas atbilstoši risku līmenim samazinātu arī atsevišķos gadījumos radīto neproporcionālo slogu PNP, to ģimenes locekļiem un saistītajām personām.

Līdzās noteikti nepieciešamajai patieso labuma guvēju (turpmāk – PLG) atklāšanas prasību un informācijas pieejamības par tiem harmonizācijai ES līmenī, atsevišķas iniciatīvas AML regulas izstrādes procesā rada potenciālu pārmērību, samazina ES konkurētspēju starptautiski, turklāt bez pienesuma NILLTPFN mērķu sasniegšanā. Piemēram, Padomes priekšlikumi samazināt PLG īpašumtiesību slieksni no 25 % uz 15 % un aizliegums atbildīgajiem subjektiem sadarboties ar neES juridiskajām personām, kas ES nav atklājušas PLG. Pirmais priekšlikums ES veidos atšķirīgu pieeju no starptautiskajiem standartiem, ņemot vērā, ka FATF juridisko personu PLG vadlīnijas paredz vairāk nekā 25 % īpašumtiesību sliekšņa piemērošanu. Rezultātā arī ES atbildīgajiem subjektiem radīsies problēmas sadarbībai starptautiskajā vidē. Otrais priekšlikums, savukārt, ņemot vērā līdzšinējās problēmas praksē, piemēram, atbilstošu izrakstu no citu ES valstu reģistriem iegūšanu, datu kvalitāti šajos reģistros, ierobežotās iespējas paļauties uz PLG reģistriem, valstu atšķirīgas pieejas NILLTPF risku izpratnē, nevieš uzticību, ka prasības noteikšana sasniegs centienus finanšu noziegumu apkarošanā labāk par jau līdzšinējām metodēm.⁵

Būtisks uzlabojums AML regulā ir skaidrāka un ar FATF salāgotāka pieeja attiecībās ar trešajām valstīm, kurām ir konstatēti trūkumi to NILLTPFN sistēmās, kas līdz šim radīja kā sarežģījumus, tā pārpratumus praksē. Iecerēts, ka ES augsta riska trešo valstu sarakstos (tiek apstiprināti kā Komisijas deleģētie akti) tiks iekļautas FATF starptautiskajā sarakstā iekļautās valstis. Līdzās tām arī pati ES savā sarakstā varēs iekļaut tādas valstis, kuras, pamatojoties uz Komisijas veiktu izvērtējumu, apdraud ES finanšu sistēmu. Norādāms, ka AML regulas priekšlikums paredz arī iespēju dalībvalstīm ierobežot komercdarbības iespējas uzņēmumiem no valstīm, kas iekļautas augsta riska trešo valstu sarakstā.

AML VI direktīva – efektīvāka kompetento institūciju sadarbība

AML VI direktīvas priekšlikumi⁶ primāri vērsti uz uzraudzības un kontroles institūciju, kā arī Finanšu izlūkošanas dienestu (turpmāk – FID) darbības saskaņotību ES līmenī un efektīvāku institūciju savstarpējo sadarbību. Priekšlikumi paredz noteikt gadījumus, kuros institūciju sadarbība un informācijas apmaiņa ir obligāta. Tāpat iecerēts nostiprināt FID pilnvaras, uzdevumus, pieejamo minimālo informācijas apjomu, šobrīd praksē jau strādājošās platformas FIU.net darbības tiesisko pamatu un konkretizēt FID sadarbību ar citu dalībvalstu FID.

Privātajam sektoram īpaši būtiskas ir AML VI direktīvas izmaiņas uzraudzības jautājumos. Iecerēta riskos balstītas uzraudzības nostiprināšana, lai izvairītos no dažādām interpretācijām par riska līmeni salīdzināmos gadījumos. Pašregulējošajām uzraudzības un kontroles institūcijām turpmāk paredzēta valsts iestādes pārraudzība, savukārt jaunizveidojamai ES līmeņa uzraudzības institūcijai AMLA tiks uzticēta tehnisko standartu izstrāde pārkāpuma smaguma pakāpes noteikšanai un tai atbilstošu sankciju piemērošanai.

AMLA regula – jauna iestāde NILLTPFN jomas regulējuma izpildes nodrošināšanai

Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā⁷ plaši aplūkotas būtiskās atšķirības starp ES nacionālo uzraudzības iestāžu īstenotajiem pasākumiem, kas rezultātā rada draudus visas ES finanšu stabilitātei. Savukārt Eiropas Banku iestādes ziņojumā⁸ norādīts uz trūkumiem atsevišķu uzraudzības institūciju spējā sadarboties kā nacionālā, tā starptautiskā līmenī. Ņemot vērā šos riskus, identificēta nepieciešamība pēc ES centrālas uzraudzības iestādes NILLTFN jomā.

AMLA regulas⁹ priekšlikuma iecere ir noteikt, ka AMLA uzraudzītu riskus un draudus ES un ārpus tās, tieši uzraudzītu konkrētas kredītiestādes un finanšu iestādes, klasificējot tās atbilstoši riska līmenim. No katras dalībvalsts AMLA uzraudzītu vismaz vienu iestādi, kopumā sākotnējā uzraudzībā ietverot 40 uzraugāmos subjektus, kam ES līmenī būtu konstatēts augstākais atlikušā riska līmenis un kuras sniegtu pakalpojumus vismaz divās ES dalībvalstīs. Līdzās šo subjektu tiešai uzraudzībai, attiecībā uz kuriem AMLA varēs pieņemt arī saistošus lēmumus un administratīvās sankcijas, AMLA kompetencē plānots nodot arī regulatīvo tehnisko standartu pieņemšanu un ieviešanu, nacionālo NILLTFN uzraudzības institūciju pārraudzību un koordināciju, uzraudzības standartu un prakses salīdzināšanas koordināciju attiecībā uz nefinanšu sektoru, kā arī koordinācijas mehānismu īstenošanu un atbalstu dalībvalstu FID, neveidojot centrālu FID ES līmenī.

Paredzēts, ka AMLA darbība tiks finansēta no ES budžeta un AMLA tiešajā uzraudzībā esošo kredītiestāžu un finanšu iestāžu iemaksām. Šobrīd grūti prognozēt, cik lielu papildu finansiālo un administratīvo slogu AMLA izveide radīs tirgus dalībniekiem, ņemot vērā, ka metodoloģija uzraudzības izmaksu un uzraugāmo subjektu noteikšanai tiks noteikta Komisijas deleģētajos aktos. Tāpat vēl nav precīzi skaidrs, cik harmoniski AMLA uzraudzība praksē iekļausies nacionālā līmeņa uzraudzībā, bet iecere ir, ka, īstenojot ES līmeņa centralizēto uzraudzību, izdosies ne vien normatīvajos aktos noteikt harmonizētu pieeju NILLTFN jomā, bet arī nodrošināt šādas pieejas ieviešanu praksē.

AMLA kontekstā šobrīd aktuālākais politiskās dienaskārtības jautājums ir AMLA mītnes valsts izvēle. Austrija, Beļģija, Francija, Vācija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga un Spānija ir pieteikušas savas kandidatūras. Madride ir viena no 10 pieteiktajām pilsētām, kas sacenšas par AMLA mītnes vietas statusu. Līdz ar to prezidējošajai valstij ES Padomē Spānijai varētu būt izaicinoši panākt rezultātu AMLA regulas pieņemšanā līdz gada beigām, ņemot vērā bažas par Spānijas iespējamu interešu konfliktu minētajā situācijā, kurā Spānijai kā prezidējošajai valstij būs gan jāapspriež kritēriji, gan jāorganizē uzklausīšanas AMLA mītnes kandidātvalstīm.¹⁰ Jebkurā gadījumā ir apsveicama Latvijas iniciatīva pieteikt kandidatūru kā AMLA mītnes valstij.¹¹ Tādējādi citas ES dalībvalstis plaši iepazīstinot ar Latvijas paveikto NILLTPFN jomā, kas vairākos aspektos, piemēram, patieso labuma guvēju reģistra kvalitātē un informācijas apmaiņas starp publisko un privāto sektoru iespējās, jau atspoguļo ES jaunajos NILLTPFN normatīvo aktu priekšlikumos vēl tikai iecerēto.

Secinājumi

ES līmeņa NILLTFN normatīvajam regulējumam iekļaujoties gan starptautiskā līmeņa standartos, gan veidojot precīzu un vienotu pieeju ES iekšējā regulējumā, iespējams ievērojami uzlabot ES NILLTFN sistēmas efektivitāti, kā arī nodrošināt vienlīdzīgākus konkurences apstākļus ES dalībvalstu atbildīgajiem subjektiem.

Atsevišķi priekšlikumi ES normatīvajiem aktiem NILLTFN jomā, kas atkāpjas no starptautiskajiem standartiem un nav balstīti risku novērtējumā, rada potenciālu pārmērību, samazina ES konkurētspēju starptautiski, kā arī ievērojami palielinās slogu atbildīgajiem subjektiem, vienlaikus neradot pienesumu NILLTFN mērķu sasniegšanā.

Ņemot vērā Latvijas rūpīgo darbu pie Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas (Moneyval) 2018. gada jūlija novērtēšanas ziņojumā par Latvijas NILLTPFN sistēmas efektivitāti konstatēto trūkumu novēršanas un savlaicīgo AMLD V transponēšanu nacionālajā normatīvajā regulējumā, prognozējams, ka daļā jautājumu Latvijā jau noteiktās NILLTPFN prasības pilnībā vai daļēji atbildīs jaunajam ES regulējumam.

Izmaiņas noteikti sagaidāmas piemērojamo normatīvo aktu sarakstā, atbildīgo subjektu lokā, kā finanšu, tā nefinanšu sektoru uzraudzībā, institūciju sadarbībā kā nacionālā, tā ES līmenī un informācijas apmaiņas iespējās.

AMLA izveides mērķu sasniegšanas iespēja pēc būtības, neradot nesamērīgu finansiālo un administratīvo slogu, būs atkarīga ne tikai no tā, cik pārdomāti tiks noteikti jaunās uzraudzības iestādes uzdevumi un pilnvaras un kā tas darbosies praksē, bet arī no tā, kā un cik efektīvi jaunajam ES līmeņa uzraudzības modelim pielāgosies nacionālā līmeņa uzraudzības iestādes.