Kriminālprocesa likums¹ paredz vairāku kategoriju lietas ar katrai no tām raksturīgām kriminālprocesa īpatnībām, kuras regulētas likuma 11. sadaļā. Viens no izplatītākajiem un pēdējos gados arī plašāk apspriestajiem sevišķajiem kriminālprocesa veidiem ir Kriminālprocesa likuma 59. nodaļā paredzētais process par noziedzīgi iegūtu mantu.

Process par noziedzīgi iegūtu mantu raksturīgs ar to, ka tā gaitā netiek lemts par personas vainu, bet tikai par mantas izcelsmi, proti, vai tā ir vai nav noziedzīga un kādai jābūt rīcībai ar mantu. Šajā procesā ir paredzēta tikai divpakāpju tiesas lēmuma pārsūdzība, t.i., pirmās instances tiesas lēmumu ir iespējams pārsūdzēt tikai vienā augstākā tiesas instancē, t.i., apgabaltiesā, kuras lēmums nav pārsūdzams. Turklāt šajā procesā darbojas pazemināts tā sauktais pierādījumu pārsvara pierādīšanas standarts par mantas izcelsmi pretstatā saprātīgu šaubu izslēgšanas standartam par personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Vairums no visā Latvijā izmeklēšanas iestādēs uzsāktajiem procesiem par noziedzīgi iegūtu mantu tiek nodoti izskatīšanai pēc piekritības Ekonomisko lietu tiesai, jo procesi parasti tiek izdalīti no pirmstiesas kriminālprocesiem par iespējamo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Savukārt sūdzības par Ekonomisko lietu tiesas lēmumiem izskata tikai Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija. Vienlaikus jāatzīmē, ka procesi par noziedzīgi iegūtu mantu, kas nav saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, pēc piekritības tiek iesniegti arī citās Latvijas rajona (pilsētas) tiesās, kuru apelācijas kārtībā pārsūdzētus lēmumus izskata tā Latvijas apgabaltiesa, kuras darbības teritorijā atrodas attiecīgā rajona (pilsētas) tiesa.

Tā kā Rīgas apgabaltiesā kā pēdējā instancē koncentrējas vairums no Latvijā uzsāktajiem procesiem par noziedzīgi iegūtu mantu, šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu par aktuālo tiesu praksi Rīgas apgabaltiesā šajos procesos. Raksts varētu dot pienesumu gan praktiķiem (izmeklētājiem, prokuroriem, advokātiem), gan arī sabiedrībai, lai gūtu plašāku ieskatu par tiesās izskatītajiem procesiem, ņemot vērā, ka procesi par noziedzīgi iegūtu mantu saskaņā ar likumu tiek izskatīti slēgtos tiesas procesos. Līdz ar to praktiķi un sabiedrība ne vienmēr spēj iegūt pietiekamu informāciju par tiesās pieņemtajiem lēmumiem un tajos ietverto motivāciju.

Vienlaikus jāatzīmē, ka, ievērojot Satversmes tiesā ierosināto un neizskatīto lietu lielo daudzumu² par tiesisko regulējumu attiecībā uz mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu, tostarp Kriminālprocesa likuma 59. nodaļas procesa regulējumu, un to, ka autora tiesvedībā atrodas vairāki neizskatīti procesi par noziedzīgi iegūtu mantu, šajā rakstā autors neanalizēs un neizteiks personisko viedokli par tiesisko regulējumu attiecībā uz mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu, tostarp par tā atbilstību Latvijas Republikas Satversmei un Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem tiesību instrumentiem.

Statistika par Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā izskatītajiem procesiem

Lai gūtu priekšstatu par lietu apjomu un tā dinamiku pēdējos gados, ir vērts aplūkot statistiku par to, cik daudz procesu par noziedzīgi iegūtu mantu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija izskatījusi pēdējo gadu laikā.

Laika posmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 1. septembrim Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā izskatīti 53 procesi par noziedzīgi iegūtu mantu. 47 procesi saņemti no Ekonomisko lietu tiesas, četri no Rīgas pilsētas tiesas, viens no Daugavpils tiesas, viens no Rīgas rajona tiesas.

2022. gadā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā izskatīti 128 procesi par noziedzīgi iegūtu mantu. 104 procesi saņemti no Ekonomisko lietu tiesas, 14 no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas, četri no Rīgas rajona tiesas, divi no Vidzemes rajona tiesas, divi no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas, viens no Rīgas pilsētas tiesas, viens no Kurzemes rajona tiesas.

2021. gadā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā izskatīti 90 procesi par noziedzīgi iegūtu mantu, 50 procesi saņemti no Ekonomisko lietu tiesas, 29 no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas, seši no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas, četri no Vidzemes rajona tiesas, viens no Rīgas rajona tiesas.

2020. gadā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā izskatīti 25 procesi par noziedzīgi iegūtu mantu, 24 procesi saņemti izskatīšanai no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas, viens process no Rīgas rajona tiesas.

2019. gadā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā izskatīti 32 procesi par noziedzīgi iegūtu mantu, 30 procesi saņemti izskatīšanai no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas, viens no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas, viens no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas.

Analizējot statistiku, redzams, ka, sākot ar 2021. gadu, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā ir būtiski pieaudzis izskatīto procesu skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.

2023. gadā (līdz 1. septembrim), izskatot procesus pirmās instances tiesā un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, 25 procesi izbeigti, konstatējot, ka nav pierādīta mantas noziedzīgā izcelsme, bet 21 procesā manta atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta, piecos procesos konstatēti pirmās instances tiesas pieļauti procesuāli pārkāpumi, kas noveda pie procesu nosūtīšanas jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā, viens process izbeigts sakarā ar to, ka izskatīšanas brīdī pamatkrimināllieta ar apsūdzēto personu bija nodota izskatīšanai tiesai vispārējā kārtībā.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesu prakse 2023. gadā

Autors aplūkoja un sniegs pārskatu tikai par 2023. gadā pieņemtajiem Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas lēmumiem, no kuriem, ievērojot to lielo skaitu, ir iespējams gūt priekšstatu par šī brīža tendencēm kolēģijā procesos par noziedzīgi iegūtu mantu.

1. Viens process 2023. gada laikā izbeigts sakarā ar to, ka procesa izskatīšanas laikā tika konstatēts, ka pamatkrimināllieta, no kuras process izdalīts, ir nodota izskatīšanai tiesai. Tā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija ar 2023. gada 10. augusta lēmumu (pirmstiesas kriminālprocesā Nr. 11816008219) izbeidza tiesvedību procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, jo lietas izskatīšanas brīdī konstatēja, ka ir zudis Kriminālprocesa likuma 626. panta pirmās daļas 2. punktā paredzētais obligātais iemesls, kas bija par pamatu uzsākt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija konstatēja, ka kriminālprocess, no kura bija izdalīts process par noziedzīgi iegūtu mantu, ir nodots izskatīšanai tiesā. Līdz ar to saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 630. panta ceturto daļu tiesai ir pienākums izbeigt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu.

2. Vairākos procesos Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija konstatēja pirmās instances tiesas pieļautus procesuālus pārkāpumus, kas liedza taisīt lēmumu pēc būtības, izlemjot par mantas noziedzīgo izcelsmi, un noveda pie tā, ka procesi tika nosūtīti jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā. Pamatā procesuālie pārkāpumi bija saistīti ar to, ka pirmās instances tiesa nebija sniegusi lēmumā vērtējumu par lietā esošajiem pierādījumiem, līdz ar to tiesas kolēģijai nebija saprotams, kā tiesa nonākusi pie secinājumiem par to, vai manta ir vai nav noziedzīga.

Piemēram, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija ar 2023. gada 9. jūnija lēmumu (pirmstiesas kriminālprocesā Nr. 11903016720) Ekonomisko lietu tiesas 2022. gada 28. novembra lēmumu atcēla un procesu par noziedzīgi iegūtu mantu nosūtīja jaunai izskatīšanai, jo konstatēja, ka Ekonomisko lietu tiesa nav norādījusi un nav vērtējusi pierādījumus.

Nosūtot lietu jaunai izskatīšanai, tiesas kolēģija atzina, ka pieļautos pārkāpumus nav iespējams novērst apelācijas instances tiesā, jo veidotos situācija, ka apgabaltiesai, vērtējot pierādījumus, lieta pēc būtības tiktu skatīta tikai vienā instancē, jo apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams. Tāpēc, lai nodrošinātu personu tiesības jautājuma pēc būtības izskatīšanai divās instancēs, nodrošinot taisnīgu procesu, tiesas lēmums tika atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai.

3. Pamatarguments procesos, kuros Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija atzina, ka mantas noziedzīgā izcelsme nav pierādīta, bija tāds, ka procesa virzītājs nebija iesniedzis tiesai tādus pierādījumus, lai būtu sasniegts Kriminālprocesa likuma 124. panta sestajā daļā noteiktais pierādīšanas standarts, proti, tiesa secināja, ka pierādīšanas gaitā nav pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme.

4. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija norādījusi, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 124. panta sesto daļu un 126. panta otro daļu procesa virzītājam (izmeklētājam vai prokuroram) ir sākotnējais pienākums pierādīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme, un tikai tad personai, apgalvojot pretējo, rodas pienākums pierādīt mantas likumīgo izcelsmi.

Piemēram, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija ar 2023. gada 14. jūlija lēmumu (pirmstiesas kriminālprocesā Nr. 11905006720) atstāja negrozītu Ekonomisko lietu tiesas 2023. gada 9. februāra lēmumu, ar kuru process par noziedzīgi iegūtu mantu izbeigts, norādot, ka izmeklēšanas laikā nav iegūti konkrēti pierādījumi par arestētās mantas noziedzīgo izcelsmi, tādējādi nav sasniegts Kriminālprocesa likuma 124. panta sestajā daļā noteiktais pierādīšanas slieksnis.

5. Vērtējot pierādījumu pietiekamību, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija vairākās lietās norādīja, ka nav pieļaujams balstīties tikai uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tipoloģijām un pazīmēm, jo tās pašas par sevi nav pietiekamas, lai varētu atzīt mantas noziedzīgo izcelsmi (piemēram, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2023. gada 14. jūlija lēmums pirmstiesas kriminālprocesā Nr. 11905006720; 2023. gada 8. jūnija lēmums pirmstiesas kriminālprocesā Nr. 16870000622; 2023. gada 30. marta lēmums pirmstiesas kriminālprocesā Nr. 11816003820; 2023. gada 21. marta lēmums pirmstiesas kriminālprocesā Nr. 11905004220).

6. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas praksē vairākās lietās ir atzīts, ka Finanšu izlūkošanas dienesta atzinums saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 133. panta noteikumiem ir kompetentās institūcijas atzinums, bet vienlaikus tika atzīts, ka tas ir vērtējams kā pierādījums, tāpat kā visi citi lietā esošie pierādījumi, kuram nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe kā pārējiem pierādījumiem (piemēram, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2023. gada 14. jūlija lēmums pirmstiesas kriminālprocesā Nr. 11905006720 un 2023. gada 21. aprīļa lēmums pirmstiesas kriminālprocesā Nr. 11816005319).

7. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija 2023. gada 19. janvāra lēmumā (pirmstiesas kriminālprocesā Nr. 15830015917) atzina, ka Kriminālprocesa likuma 59. nodaļa neparedz procesā par noziedzīgi iegūtu mantu iesaistīto personu tiesības uzaicināt uz tiesas sēdi un nopratināt tajā lieciniekus. Tiesa norādīja, ka Kriminālprocesa likuma 629. panta trešajā daļā ir skaidri noteikta tiesas procesa par noziedzīgi iegūtu mantu izskatīšanas kārtība, proti, sākotnēji uzklausa procesa virzītāju, prokuroru un pēc tam pārējās uzaicinātās personas un ieradušās personas (aizskartās mantas īpašniekus), viņu pārstāvjus vai aizstāvjus. Liecinieku nopratināšana šajā procesā nav paredzēta.

8. Vairākās lietās Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija norādīja, ka procesa virzītāja norādītā publiskās tīmekļa vietnēs esošā informācija pati par sevi nav atzīstama par vispārzināmiem faktiem Kriminālprocesa likuma 125. panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē, lai tajās esošā informācija nebūtu jāpārbauda ar kriminālprocesuāliem līdzekļiem, skaidrojot, ka šāda informācija nav tieši izmantojama pierādīšanā bez tās pārbaudīšanas Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā (piemēram, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2023. gada 9. jūnija lēmums pirmstiesas kriminālprocesā Nr. 11903016720; 2023. gada 18. maija lēmums pirmstiesas kriminālprocesā Nr. 11905006820; 2023. gada 5. aprīļa lēmums pirmstiesas kriminālprocesā Nr. 11270005220).

9. Vairākos Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas lēmumos atzīts, ka uz mantas noziedzīgo izcelsmi norāda lietā pierādītās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas pazīmes. Tas, ka nav pierādīts, kāda konkrēti nozieguma rezultātā cēlušies arestētie finanšu līdzekļi, neliedz nonākt pie secinājuma par mantas noziedzīgo izcelsmi. Tiesas kolēģija uzskatīja, ka šāda nostāja izriet no Kriminālprocesa likuma 124. panta septītās daļas, kura noteic, ka, lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav nepieciešams pierādīt, konkrēti no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti (piemēram, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2023. gada 1. marta lēmums pirmstiesas kriminālprocesā Nr. 11905004020).

10. Vairākās lietās Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, konstatējot mantas noziedzīgo izcelsmi, norādījusi uz Kriminālprocesa likuma 124. panta septītajā daļā, 125. panta trešajā daļā un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 5. panta 2.¹ daļā noteikto, ka nav nepieciešams konstatēt konkrētu noziedzīgo nodarījumu (predikatīvo), no kura līdzekļi ir iegūti. Līdz ar to tiesai procesā par noziedzīgi iegūtu mantu nav pienākuma ar pierādījumiem pamatot, konkrēti no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti.

Savukārt, konstatējot, ka noziedzīgi iegūtie naudas līdzekļi izmantoti Krimināllikuma 195. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma, t.i., legalizēšanas, izdarīšanai, tiesai nav pienākuma ar pierādījumiem pamatot, tieši kura noziedzīga nodarījuma rezultātā iegūtie naudas līdzekļi legalizēti, t.i., nav pienākuma konstatēt predikatīvo noziedzīgo nodarījumu (piemēram, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2023. gada 9. maija lēmums pirmstiesas kriminālprocesā Nr. 16870000122 un 2023. gada 24. aprīļa lēmums pirmstiesas kriminālprocesā Nr. 15840040020).

11. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija ir atzinusi, ka mantas noziedzīgā izcelsme nevar tikt pamatota ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas objektīvās puses pazīmēm un ka Kriminālprocesa likuma 59. nodaļas procesā netiek vērtēts jautājums, ir vai nav notikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un kurš par to ir vainojams (Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2023. gada 18. maija lēmums pirmstiesas kriminālprocesā Nr. 11905006820).

12. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija ir atzinusi, ka, izmeklējot tā saukto autonomo (stand-alone) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, netiešie pierādījumi norāda uz mantas noziedzīgo izcelsmi, ņemot vērā, ka persona nespēja pierādīt mantas likumīgu izcelsmi (Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2023. gada 22. maija lēmums pirmstiesas kriminālprocesā Nr. 11903010220).

13. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija vairākās lietās ir atzinusi, ka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tiesai nav jāvērtē pirmstiesas izmeklēšanā esošā noziedzīgā nodarījuma sastāvs, tas, vai ir ārpus saprātīgām šaubām pierādītas visas konkrēta noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, bet gan jānovērtē, vai procesa virzītājs ar iesniegtajiem pierādījumiem ir sasniedzis Kriminālprocesa likuma 124. panta sestajā daļā noteikto pierādīšanas slieksni (piemēram, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2023. gada 1. jūnija lēmums pirmstiesas kriminālprocesā Nr. 11816002917).

14. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija pievērsusi uzmanību tiesiskā pamatojuma, ko norāda procesa virzītāji, lūdzot mantu atzīt par noziedzīgi iegūtu un konfiscēt, nozīmei.

Piemēram, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija ar 2023. gada 7. jūnija lēmumu (pirmstiesas kriminālprocesā Nr. 15840029520) atstāja negrozītu Ekonomisko lietu tiesas 2022. gada 30. decembra lēmumu, ar kuru process par noziedzīgi iegūtu mantu izbeigts. Tiesas kolēģija secināja, ka, neskatoties uz to, ka procesa virzītājas lēmums ir pamatots ar Krimināllikuma 70.¹¹ panta pirmo daļu, procesa virzītājas lēmumā ietvertais pamatojums tieši attiecināms uz Krimināllikuma 70.¹⁴ pantu par konfiscējamās mantas aizstāšanu. Tiesas kolēģija norādīja, ka Kriminālprocesa likuma 59. nodaļā paredzētajā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu nevar piemērot Krimināllikuma 70.¹⁴ pantu, kas paredz konfiscējamās mantas aizstāšanu, jo konfiscējamās mantas aizstāšana ir izdarāma, veicot piedziņu, bet piedziņas jautājumi ir izlemjami, tikai iztiesājot krimināllietu un taisot notiesājošu spriedumu.

15. Vairākos Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas lēmumos atzīts, ka procesa virzītāji nepamatoti pieņēmumu par līdzekļu noziedzīgu izcelsmi pamatojuši tikai ar to, ka personām nav likumīgu ienākumu, kas nav pietiekami, lai atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124. panta sestajai daļai atzītu līdzekļus par noziedzīgi iegūtiem. Tiesas kolēģija secināja, ka procesa virzītāji nepamatoti arestēto naudas līdzekļu noziedzīgo izcelsmi saista ar Krimināllikuma 70.¹¹ panta otrajā un trešajā daļā ietvertajām krimināltiesiskajām prezumpcijām (piemēram, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2023. gada 30. marta lēmums pirmstiesas kriminālprocesā Nr. 11815002820 un 2023. gada 20. februāra lēmums pirmstiesas kriminālprocesā Nr. 11517012119).

16. Vairākās lietās Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija atzina, ka procesos par noziedzīgi iegūtu mantu, kuri izdalīti no pirmstiesas kriminālprocesa, kuros turpinās izmeklēšana, nav piemērojama Krimināllikuma 70.¹¹ panta otrajā daļā minētā prezumpcija par mantas noziedzīgo izcelsmi (piemēram, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2023. gada 3. marta lēmumā pirmstiesas kriminālprocesā Nr. 11815002020 norādīts, ka tiesību doktrīnā un tiesu praksē ir atzīts, ka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu nav iespējams piemērot Krimināllikuma 70.¹¹ panta otrajā daļā minēto prezumpciju par mantas noziedzīgo izcelsmi, šajā procesā netiek vērtēta personu vaina.).

17. Atsevišķās lietās Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija vērsusi uzmanību uz nepieciešamību nošķirt noziedzīgi iegūtas mantas jēdzienu no nelikumīgi iegūtas vai nenoskaidrotas izcelsmes mantas jēdziena, uzsverot, ka Krimināllikums un Kriminālprocesa likums neparedz nelikumīgi iegūtas vai nenoskaidrotas izcelsmes mantas konfiskāciju (piemēram, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2023. gada 2. jūnija lēmums pirmstiesas kriminālprocesā Nr. 11905005020).

18. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesu praksē atzīts, ka Kriminālprocesa likuma 626. panta pirmajā daļā noteiktā procesuālā kārtība procesa virzītāju neierobežo pieņemt jaunu lēmumu par procesa uzsākšanu par noziedzīgi iegūtu mantu un nodot materiālus atkārtoti izvērtēšanai tiesai, ja lietā ir iegūti papildu pierādījumi, kas procesa virzītāja rīcībā nebija pirms tam (Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2023. gada 21. aprīļa lēmums pirmstiesas kriminālprocesā Nr. 11816005319).

19. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija vairākās lietās skaidrojusi, kādas sekas iestājas, ja persona neiesniedz pierādījumus par mantas likumīgo izcelsmi, norādot, ka, neizpildot šo pienākumu, manta pati par sevi nav atzīstama par noziedzīgi iegūtu. Vienīgās sekas, neizpildot šo pienākumu, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 126. panta 3.¹ daļai ir tas, ka šai personai tiek liegta iespēja saņemt atlīdzību par kaitējumu, kas tai nodarīts saistībā ar kriminālprocesā noteiktajiem ierobežojumiem rīkoties ar šo mantu. Pienākums ar pierādījumiem pierādīt mantas noziedzīgo izcelsmi gulstas uz procesa virzītāju (piemēram, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2023. gada 20. aprīļa lēmums pirmstiesas kriminālprocesā Nr. 11903004120).

20. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija ir vērtējusi arī jautājumu par pierādījumu iesniegšanu apelācijas instances tiesā, norādot, ka no Kriminālprocesa likuma 629. panta ceturtās daļas izriet, ka tā ierobežo laiku, kādā tiesā ir iesniedzami pierādījumi attiecībā uz mantu, t.i., pierādījumi iesniedzami līdz lēmuma pieņemšanai pirmās instances tiesā. Tāpēc tiesas kolēģijai nebija tiesiska pamata vērtēt procesa virzītājas papildus apelācijas instances tiesā iesniegtos pierādījumus un uz tiem balstīt lēmumu (piemēram, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2023. gada 24. marta lēmums pirmstiesas kriminālprocesā Nr. 11390062520).

21. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija noraidījusi kā nepamatotu procesa virzītāja argumentu, ka, lai mantu atzītu par noziedzīgi iegūtu, pietiek vien ar hipotēzes izvirzīšanu, ka arestētie naudas līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā un ka ar mantu saistītajām personām bija jāpierāda mantas legāla izcelsme, sniedzot paskaidrojumus un iesniedzot dokumentus. Tiesas kolēģija uzsvēra, ka sākotnējais apgalvojums par mantas noziedzīgo izcelsmi ir jāpierāda procesa virzītājam, un tikai pēc tam personai, kas apgalvo pretējo (Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2023. gada 15. februāra lēmums pirmstiesas kriminālprocesā Nr. 11816006718).

22. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija atzinusi, ka Kriminālprocesa likuma 59. nodaļas normas neuzliek tiesai pienākumu vērtēt, vai pamata kriminālprocesā, no kura izdalīts process par noziedzīgi iegūtu mantu, procesuālās darbības ir veiktas efektīvi un savlaicīgi, nepieļaujot neattaisnotu novilcināšanu (Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2023. gada 6. februāra lēmums pirmstiesas kriminālprocesā Nr. 11816001619).