No 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim notika parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētā likuma "Grozījumi Notariāta likumā" atcelšanu. Grozījumi likumā tika pieņemti Saeimā 2023. gada 9. novembrī, un tie paredz Notariāta likumu papildināt ar jaunu sadaļu "Notariālo aktu par partnerību vai tās izbeigšanu taisīšana". Šis likums kopā ar vairākiem citiem Saeimas pieņemtajiem likumiem paredz iespēju divām pilngadīgām personām, kurām ir kopdzīve vai kopīga saimniecība, reģistrēt partnerību, kurai valsts nodrošina juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību.

Tā kā 34 Saeimas deputāti, kuri iebilda pret partnerattiecību reģistrēšanu, iesniedza Valsts prezidentam atbilstošu prasību, Valsts prezidents saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 72. pantu apturēja likuma "Grozījumi Notariāta likumā" publicēšanu uz diviem mēnešiem vēlētāju parakstu vākšanai. Ja tiktu savākta ne mazāk kā vienas desmitās daļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita (154 241) parakstu, Centrālajai vēlēšanu komisijai būtu jāizsludina tautas nobalsošana par likuma "Grozījumi Notariāta likumā" atcelšanu. Tā kā tika savākti tikai 35 191 jeb 2,28 % no visu balsstiesīgo pilsoņu skaita paraksti,¹ tautas nobalsošana nebija jārīko.

Šī raksta mērķis ir analizēt Satversmes 72. pantā ietvertās tautas nobalsošanas un vēlētāju parakstu vākšanas izmantošanu praksē un to efektivitāti mūsdienās. Vai šis regulējums šodien nodrošina Saeimas opozīcijai iespēju iebilst pret Saeimas pieņemtu likumu, vai paredz šādu iespēju tautai (vēlētājiem), vai arī tas ir tikai Saeimas opozīcijas instruments laika vilcināšanai un nelietderīga publisko līdzekļu izmantošana?

Satversmes 72. panta saturs – fakultatīvā tautas nobalsošana ar veto (atceļošu) raksturu

Satversmes 72. pants regulē fakultatīvo tautas nobalsošanu, tas ir, tādu tautas nobalsošanu, kas jārīko, ja to pieprasa tam pilnvarots valsts orgāns: "Valsts Prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts Prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja augšminēto divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad pēc šī laika notecēšanas likums ir publicējams. [..]"

Satversmes 72. pantā fakultatīvā tautas nobalsošana paredzēta tikai un vienīgi par Saeimas pieņemta likuma atcelšanu. Var piekrist Kārlim Dišleram, kas šo tautas nobalsošanu apzīmē kā fakultatīvo referendumu ar veto raksturu, jo "šinī tautas nobalsošanas gadījumā tā tad tauta izlieto savu veto tiesību jeb tiesību noraidīt Saeimas pieņemtu likumu".²

Mūsdienās tautas nobalsošanas mērķis vispārīgi ir nodot pašus valstiski svarīgākos jautājumus tautas izlemšanai. Eiropas valstīs veidojas konstitucionāls princips attiecībā uz to, ka paši svarīgākie jautājumi, piemēram, jaunas konstitūcijas pieņemšana vai iestāšanās Eiropas Savienībā, ir jautājumi, kas jāizlemj tautai referendumā (tautas nobalsošanā).³

Savukārt Satversmes 72. pantā ietvertais mehānisms visupirms ļauj Saeimas mazākumam jeb opozīcijai vai Valsts prezidentam pēc savas iniciatīvas iebilst pret Saeimas jau pieņemtu likumu, nododot jautājumu vēlētāju izlemšanai.