Ievads

Tehnoloģijas, to sniegtās priekšrocības un iespējas priekšvēlēšanu laikā, lai ar to starpniecību ietekmētu vēlētāju izvēli, tiek izmantotas izsenis. Viens no šādiem vēstures piemēriem ir Dvaits Eizenhauers (Dwight Eisenhower), kas, pateicoties interaktīvām TV reklāmām, uzvarēja ASV prezidenta vēlēšanās 1952. gadā iepretim savam oponentam Edlejam Stīvensonam (Adlai Stevenson). Proti, D. Eizenhauers tolaik izvēlējās stratēģisku pieeju, kas izpaudās kā atraktīvas reklāmas, kas tika bieži translētas, lai nodotu vēstījumu daudz plašākam vēlētāju skaitam, savukārt E. Stīvensons deva priekšroku 30 minūšu garām televīzijas informatīvām sesijām, kas tika pārraidītas vēlu vakarā un attiecīgi sasniedza daudz mazāku vēlētāju skaitu.¹

Tomēr mūsdienās un it īpaši pēdējo gadu laikā aktualitāti ir ieguvis mākslīgais intelekts, kā arī cita starpā dziļviltojumi (deepfake), kurus mēdz saukt arī par "sintētiskiem medijiem".² Ņemot vērā, ka dziļviltojumu tehnoloģiju var piemērot, sākot ar interaktīviem mērķiem un beidzot ar vēlētāju izvēles ietekmēšanu, 2024. gada kontekstā šis jautājums ir ieguvis īpašu aktualitāti, ņemot vērā ne tikai plašo valstu skaitu, kurās paredzētas vēlēšanas, bet arī paturot prātā, ka šogad notiks Eiropas Parlamenta (turpmāk – EP) vēlēšanas.

Viens no piemēriem, kad dziļviltojumu tehnoloģija ir pielietota interaktīviem mērķiem, ir rokgrupas "KISS" izveidotās virtuālās identitātes attēlojumi jeb avatāri,³ lai tādējādi minētā rokgrupa varētu sniegt virtuālus koncertus.⁴ Savukārt, apskatot dziļviltojumu pielietošanu no negatīvās puses, īpaši jāuzsver, ka ar šīs tehnoloģijas palīdzību var radīt ne tikai attēlu, bet arī videomateriālu. Viens no nesenākajiem un plašāk apspriestajiem piemēriem ir Teiloras Sviftas (Taylor Swift) attēlu izmantošana pornogrāfiska rakstura satura radīšanai.⁵ Uzsverams, ka šis gadījums ir tikai viens no vairākiem, kas licis ASV likumdevējam pievērsties nopietnāk dziļviltojumu jautājumam.⁶ Tāpat norādāms, ka diskusija, kā regulēt dziļviltojumus un novērst ar tiem radītos riskus demokrātiskiem procesiem, ir aktualizējies arī Latvijā, un 2024. gada 27. februārī Saeimas Juridiskajā komisijā norisinājās diskusija par šo jautājumu,⁷ kā arī dažas dienas vēlāk tika iesniegts priekšlikums grozījumiem Krimināllikumā.⁸ Tomēr par šo jautājumu plašāku skaidrojumu sniedz A. Judins⁹ šī tematiskā numura ietvaros.

Saistībā ar dziļviltojumiem jānorāda arī, ka ar to palīdzību vēlēšanās izvirzītos kandidātus var prezentēt ne tikai no sliktās, bet arī labās puses, tādējādi ietekmējot to reputāciju, t.i., atkarībā no sasniedzamā un vēlamā rezultāta. Piemēram, viens no pozitīviem piemēriem ir Korejas Republikas prezidents Juns Sukjols (Yoon Suk Yeol), kas izvēlējās izmantot dziļviltojumu tehnoloģiju tieši pirmsvēlēšanu laikā, lai ar šīs tehnoloģijas palīdzību radītu savu digitālo kopiju un attēlotu sevi kā interaktīvu personību, tādējādi piesaistot miljoniem skatījumu, jo šī digitālā kopija sniedza atbildes uz tai uzdotiem jautājumiem, izmantojot jokus, satīru, kā arī dažādus mēmus.¹⁰ Līdz ar to šajā piemērā kandidāts tiek prezentēts, kā pavisam cita jeb atšķirīga persona no patiesībā esošās, lai attiecīgi uzlabotu konkrētās personas tēlu un vēlētāju uztveri par attiecīgo kandidātu. Savukārt, apskatot negatīvo piemēru, pieminams videomateriāls, kurā redzams, kā politiķis Keirs Stāmers (Keir Starmer) rāj savus darbiniekus.