Kriminālprocesa likuma (KPL) 19. pantā kā viens no kriminālprocesa pamatprincipiem ir nostiprināta nevainīguma prezumpcija. Tas ir konstitucionāla līmeņa kriminālprocesu reglamentējošs princips, jo ietverts ne vien Satversmē, bet arī vairākos nozīmīgos starptautiskajos tiesību aktos. Un tieši par minētā principa izpratni ir radusies viedokļu sadursme starp tiesu un prokuratūru saistībā ar ģenerālprokurora Jura Stukāna izteikumiem TV raidījumā.
Situācijas aizsākums ir datēts ar šā gada 28. maija Rīgas pilsētas tiesas tiesneša Mārtiņa Tupureina publisko paziņojumu Latvijas tiesu portālā tiesas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
