Cīņai ar parādnieku pārstāvju pienākumu nepildīšanu likumdevējs noteicis vairākus tiesiskos instrumentus, kuru vispārīga salīdzināšana iekļauta šajā rakstā. Bet galvenokārt autore rakstā pievērsīsies parādnieka dokumentu nenodošanai administratīvās atbildības aspektā.

Parādnieka pārstāvja institūts

Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators nekavējoties pieņem lēmumu par parādnieka pārstāvja vai pārstāvju noteikšanu juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā.¹ Jautājums par parādnieka pārstāvja noteikšanu ir administratora ekskluzīvā kompetencē, tomēr likumdevējs ir noteicis secību, kādā administrators nosaka parādnieka pārstāvi, kura piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta. Proti:

– izpildinstitūcijas loceklis, kurš ir tiesīgs pārstāvēt parādnieku atsevišķi;

– cits izpildinstitūcijas loceklis;

– pārraudzības institūcijas vadītājs;

– cits pārraudzības institūcijas loceklis;

– dalībnieks (akcionārs), kuram ir lielākais balsu skaits.²

Tāpat likumdevējs pieļāvis iespēju³ par parādnieka pārstāvi noteikt citu personu, ja tā var sniegt šajā likumā noteiktās ziņas par parādnieku un viņa darbību.

Tas saistāms ar parādnieka pārstāvja noteikšanas mērķi saņemt pēc iespējas pilnīgāku informāciju par parādnieku un tā darbību, nekavējot maksātnespējas procesa norisi, jo nepieciešamo informāciju var sniegt tikai parādnieka pārstāvis kā persona, kas bijusi tieši saistīta ar parādnieka darbību.

Lai gan plašais potenciālo parādnieka pārstāvju nosakāmais loks liecina arī par administratora salīdzinoši plašajām pilnvarām to noteikšanai,⁴ tomēr jānorāda uz kādu nelielu, bet būtisku niansi. Proti, par parādnieka pārstāvi nosakāmas tikai fiziskas personas, jo parādnieka pārstāvja institūtam, tostarp atbildībai, ir personisks raksturs. Kā norādīts tiesas lēmumā,⁵ lai gan Maksātnespējas likums tieši neierobežo noteikt par parādnieka pārstāvi juridisku personu, tomēr jāņem vērā, ka tiesību normas ir tulkojamas sistēmiski. Proti, noskaidrojot to jēgu kopsakarā ar citām tiesību normām, likumiem, tiesību principiem un visu tiesību sistēmu. Tulkojot sistēmiski Maksātnespējas likuma normas, kas noteic parādnieka pārstāvja tiesības un pienākumus,⁶ un Krimināllikumā⁷ paredzēto parādnieka pārstāvja atbildību par maksātnespējas procesa kavēšanu, secināms, ka parādnieka pārstāvim noteiktās tiesības, pienākumi un arī atbildība attiecināmi vienīgi uz fizisku personu.