Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2022-45-01 attiecībā uz privātajām izglītības iestādēm un lietā Nr. 2023-15-01 attiecībā uz publiskajām izglītības iestādēm veido vienotu konstitucionālu analīzi jautājumam par valsts valodas un mazākumtautību tiesību lomu un to savstarpējo mijiedarbību izglītības sistēmā.

Vispirms jāatzīmē, ka abu lietu izskatīšanas gaitā tika noskaidrota ne tikai pieteikumu iesniedzēju un Saeimas pozīcija par strīdīgajiem jautājumiem, bet arī uzklausīti pieaicināto personu viedokļi. Satversmes tiesa ieguva visaptverošu informāciju par apstrīdētajām normām – to pieņemšanas pamatojumu un likumdošanas procesu, piemērošanu, normu radīto ietekmi no attīstības psiholoģijas, psihiatrijas, pedagoģijas, logopēdijas, socioloģijas un citu jomu skatpunkta. Tika arī uzklausīts apstrīdēto tiesību normu adresātu un normu piemērošanā iesaistīto personu viedoklis, kā arī ņemta vērā informācija par izglītības ieguves valodas reformas īstenošanas faktiskajiem apstākļiem.

Ar minēto lietu izskatīšanu Satversmes tiesa ir iedibinājusi zināmu zelta standartu, cik rūpīgi un vispusīgi risināmi sarežģīti tiesību jautājumi. Tas pats attiecināms arī uz Satversmes tiesas spriedumu izvērsto motivāciju, aplūkojot galvenos problēmjautājumus un detalizēti pamatojot Satversmes tiesas pozīciju. Šāda pieeja citstarp ir svarīga kontekstā ar to, ka īstenotā izglītības sistēmas reforma, visticamāk, pievērsīs plašāku uzmanību arī ārpus Latvijas robežām.