1. Starptautiski atzītiem standartiem atbilstošs regulējums

Ieviešot Latvijā šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas mehānismu, tika nodrošināta ne tikai Satversmes tiesas sprieduma izpilde, bet arī izvirzīts mērķis radīt šķīrējtiesu regulējumu, kas atbilst starptautiski atzītiem standartiem un praksei.³ Gan kā to atzinusi Satversmes tiesa,⁴ gan kā tas uzsvērts Grozījumu CPL likumprojekta anotācijā, šādi starptautiski atzīti standarti ir ietverti Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) Starptautiskās komercšķīrējtiesas parauglikumā⁵ (turpmāk – Parauglikums). Tieši Parauglikums tika ņemts par pamatu Civilprocesa likumā ieviestajam šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas mehānismam.

Vienlaikus arī jānorāda, ka gan Parauglikuma 34. pantā ietvertie pamati šķīrējtiesas spriedumu atcelšanai, gan Parauglikuma 36. pantā ietvertie šķīrējtiesas sprieduma izpildes atteikšanas pamati ir teju vieni un tie paši. Šī konsekvence nodrošina, ka neatkarīgi no tā, vai puse vēlas atcelt šķīrējtiesas spriedumu vai iebilst pret tā izpildi, tiek piemēroti vieni un tie paši standarti. Turklāt tie atbilst 1958. gada 10. jūnija Ņujorkas konvencijā par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu (turpmāk – Ņujorkas konvencija) V pantā ietvertajam regulējumam. Tādējādi, lai nodrošinātu vienveidīgu un starptautiskajiem standartiem atbilstošu izpratni un praksi, turpmāk Latvijas tiesu praksē būs iespējams atsaukties uz citu valstu praksi, piemērojot Parauglikumu un Ņujorkas konvenciju.

2. Pamatprincipi

Šķīrējtiesas sprieduma atcelšanas jeb apstrīdēšanas mehānisms ir pasaulē vispārpieņemts un vispāratzīts šķīrējtiesu kontroles mehānisms, saskaņā ar kuru šķīrējtiesas procesa puses var apstrīdēt šķīrējtiesas spriedumu vispārējās jurisdikcijas tiesās valstī, kur norisinājās šķīrējtiesas process (šķīrējtiesas vietā). Tātad Latvijas tiesas var atcelt tikai tādus šķīrējtiesas spriedumus, kas pieņemti Latvijā.

Valsts tiesai, lemjot par šķīrējtiesas sprieduma atcelšanu, ir gala vārds, lemjot, vai pastāv šķīrējtiesas sprieduma atcelšanas pamati, un, lai arī valsts tiesas var ņemt vērā šķīrējtiesas vērtējumu, valsts tiesām šķīrējtiesas vērtējums nav saistošs un tās pašas var izlemt jautājumu pēc saviem ieskatiem. Piemēram, ja šķīrējtiesa jau ir izteikusies par šķīrējtiesas līguma spēkā esamību, atzīstot šķīrējtiesas līgumu par spēkā esošu, valsts tiesai šķīrējtiesas lēmums nav saistošs un tai pašai ir jāvērtē šķīrējtiesas līguma spēkā esamība, tomēr, protams, valsts tiesas drīkst pievienoties šķīrējtiesas lēmumam, ja uzskata to par pamatotu.

Būtiski uzsvērt, ka iespēja apstrīdēt šķīrējtiesas spriedumu nenozīmē, ka valsts tiesām ir tiesības pārskatīt strīdu pēc būtības.