Kāpēc bija vajadzīgas izmaiņas attiecībā uz pierādījumu iegūšanu šķīrējtiesu lietās

Abu likumu grozījumu mērķis primāri bija izpildīt Satversmes tiesas 2023. gada 23. februāra spriedumu lietā Nr. 2022-03-01. Šim nolūkam izveidotā Tieslietu ministrijas darba grupa izlēma³ likumu grozījumos ietvert arī citus starptautiski pieņemtus standartus un principus ar mērķi ieviest tos šķīrējtiesu lietu izskatīšanā Latvijā un jo īpaši vadīties no 1985. gada 21. jūnija ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas Starptautiskās komercšķīrējtiesas parauglikuma (UNCITRAL Model Law on International Commercial Arbitration,⁴ turpmāk – Parauglikums) normām, lai tām atbilstu arī Latvijā spēkā esošais šķīrējtiesu regulējums.

Kā viens no regulējuma papildu uzlabojumiem ir vispārējās jurisdikcijas tiesas atbalsts šķīrējtiesas procesiem, kurā ietilpst šķīrējtiesas tiesības lūgt tiesas atbalstu pierādījumu vākšanā, kā arī ir paplašināts pierādījumu loks ar liecinieku liecībām. Šāds regulējums Latvijas tiesību normās ir paredzēts no jauna un dod jaunas iespējas šķīrējtiesas procesos lietu dalībniekiem pilnīgāk pierādīt un pamatot savus prasījumus, iesniedzot un pieprasot visus zināmos un pieejamos pierādījumus.

Konfliktsituācijās, kad puses saviem spēkiem un pārrunu ceļā vairs nespēj atrisināt strīdu un uzsāk šķīrējtiesas procesu, tām ir svarīgi pēc iespējas veiksmīgāk pierādīt savu pozīciju un jau no lietas uzsākšanas rūpēties, lai spriedums būtu izpildāms savā vai citā valstī, kur ir iespējama piedziņa un ir otras puses aktīvi.