Savulaik kopā ar izcilo Latvijas tiesībzinātnieku Kalvi Torgānu strādājām pie viņa biogrāfiskās grāmatas, un tā bija iespēja diezgan bieži dzirdēt profesora pārdomas arī par zinātnes lomu sabiedrībā un valsts funkcionēšanā un zinātnieku, jo īpaši tiesībnieku, darba novērtējumu. Profesoram par to bija daudz sakāmā, un daļa no tā rada atspulgu dažādās publikācijās un arī atmiņu grāmatā. "Zinātnieks piecreiz vai desmitreiz var uzrakstīt kādu gudrību, kas ir patiesa un varētu noderēt, taču šī gudrība gaidīs laiku, kad parādīsies tāda prakses lieta, kurā tā ir svarīga, vai arī būs tiesneši, kuri atzīs, ka konkrētajā gadījumā vajag zinātnieku uzklausīt,"¹ uzskatīja profesors un vienmēr uzsvēra, cik svarīga ir zinātnisko atziņu ieplūšana arī tiesu varas asinsritē un nolēmumos. Jo tas ir neatsverams instruments jaunu zinātnisko atziņu praktiskai iedzīvināšanai. Viņaprāt, ja praksē ir samilzusi tāda vajadzība, "tiesību zinātnei ir jāspēj mainīt gan likumus, gan tiesu praksi", tā akcentējot, cik ļoti nepieciešama un lietderīga kopumā ir tiesību zinātnes iemiesošanās visu valsts varas atzaru darbā. To atzinusi arī tiesību doktrīna un Satversmes tiesa.

Informācija dažādos avotos liecina, ka pēdējā laikā arī Latvijas zinātniskajā sabiedrībā diskutē par zinātnes vērtēšanu un tajā izmantoto pieeju. Tiek uzsvērts, ka šim procesam ir jānodrošina pilnvērtīgs zinātnes ietekmes novērtējums sabiedrībā. Tādēļ par soli pretim šī vērtēšanas procesa pilnveidei var uzskatīt arī nesenos grozījumus Ministru kabineta noteikumos² par to, kā novērtējama amatā jau esoša vai arī profesora vai asociētā profesora amata pretendenta zinātniskā kvalifikācija tiesību zinātnē. Šo grozījumu mērķis ir sekmēt tieši tiesu varas un tiesību zinātnes mijiedarbību Latvijas tiesību sistēmas pilnveidē.

Izmaiņu iniciatori, raksturojot pašreizējo situāciju un iezīmējot problēmas būtību, grozījumu projekta anotācijā skaidro, ka minētajos noteikumos ir paredzēti publikāciju skaita un kvalitātes kritēriji, kas izmantojami amatā jau esoša vai profesora vai asociētā profesora amata pretendenta zinātniskās kvalifikācijas novērtēšanai arī tiesību zinātnē. Tajā ņem vērā arī anonīmi recenzētās zinātniskās publikācijas zinātniskā žurnālā vai konferenču ziņojumu izdevumā, kas indeksēts datubāzē SCOPUS vai Web of Science Core Collection, vai ir iekļauts datubāzē ERIH+, vienlaikus arī paredzot minimālās prasības autora Hirša indeksam kā zinātniskās darbības starptautiskās ietekmes indikatoram. "Tomēr būtiska daļa zinātnieku pētījumu tiesību zinātnē ir vērsti uz tieši Latvijai būtisku jautājumu apskati [..]," bet šajā "novērtējumā netiek ņemts vērā atsevišķu tiesību zinātnes apakšnozaru nacionālais raksturs, kas Latvijas tiesību sistēmas nacionālo jautājumu padziļinātas zinātniskas izpētes gadījumā var negatīvi ietekmēt tiesību zinātnieku publikāciju citējamību starptautiskajā zinātnes vidē".³ Tādēļ, lai novērstu šo nepilnību, noteikumos nu ietverts tāds būtisks jaunievedums, ka tiesībzinātnieku citējamības novērtējumā var ņemt vērā ne tikai Hirša indeksu, bet arī zinātnisko publikāciju reālo pielietojumu Latvijas tiesu nolēmumos to argumentācijai ("Tiesību zinātnē Hirša indeksa minimumam var pielīdzināt zinātnisko publikāciju vairākkārtēju citējamību pārskata periodā Latvijas tiesu nolēmumos").

Runājot par citējamību tiesu nolēmumos, šīs slejas tēmas kontekstā gribas arī dalīties ar jaunākajiem datiem, ko esam ieguvuši, pateicoties Tiesu administrācijas, Augstākās tiesas un Satversmes tiesas atsaucībai: pēdējo piecu gadu laikā Latvijas tiesas savos nolēmumos uz "Jurista Vārda" publikācijām ir atsaukušās gandrīz 9000 (!) reižu. "Jurista Vārds" nav zinātniski recenzēts izdevums, bet tam ir sava unikālā niša gan kā profesionālas un argumentētas diskusijas veicinātājam, gan arī kā dažādu viedokļu un zinātnisko atziņu publicētājam. Tādēļ plašā citējamība tiesu nolēmumos norāda arī uz "Jurista Vārda" ciešo sazobi ar tiesību zinātnes atziņām un publikāciju praktisko noderību tiesību piemērotājiem. Vienlaikus arī tiesību zinātne vienmēr ņem vērā vai gluži pretēji – kritizē tiesību prakses attīstības virzienus, tā nodrošinot arī tiesu pausto atziņu pārstāvību zinātnē. Tādēļ ar pārliecību var sacīt, ka gan tiesību zinātnei, gan "Jurista Vārdam" ir sava vieta un loma Latvijas tiesu praksē, un otrādi. Jurisprudencē zinātni no prakses faktiski nav iespējams nodalīt, un tās vienmēr ir cieši savijušās.