3. Decembris 2024 /NR. 49 (1367)
Viedoklis
Nepilngadīgā cietušā tiesību īstenošanas praktiskie problēmjautājumi Latvijas kriminālprocesā
Santa Oborenko
Zvērināta advokāte ZAB “Rusanovs & Partneri” 

Diskusijās par kriminālprocesuālā regulējuma un tā praktiskās piemērošanas pilnveidi cietušā tiesību aizsardzībai ne vienmēr tiek pievērsta pietiekama vērība, kas nereti ietekmē jēgpilnu šo tiesību faktisko realizāciju. Eiropas Savienības līmenī jau kopš 2022. gada noris aktīvs darbs pie 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/29/ES1 vispusīgas pārskatīšanas, sevišķu uzmanību pievēršot nepilngadīgo cietušo aizsardzības pilnveidošanai kriminālprocesā.2 Ielāgojot temata praktisko būtiskumu, autore rakstā aplūko procesuālās īpatnības un praktiskos problēmjautājumus, kas saistīti ar efektīvu un uz cietušā interešu patiesu aizsardzību orientētu nepilngadīgo cietušo pārstāvību Latvijas kriminālprocesā.

Cietušā loma kriminālprocesā

Cietušais ir “cilvēks, kas cietis”.3 Darbības vārdam “ciest” latviešu valodas elektroniskajā skaidrojošajā un sinonīmu vārdnīcā “Tēzaurs” ir norādīti šādi skaidrojumi – just fiziskas sāpes, mokas; smagi izjust negatīvus psihiskus pārdzīvojumus; dziļi skumt, bēdāties; smagi izjust nelabvēlīgus apstākļus; smagi izjust, pārdzīvot sabiedriskus spaidus, vardarbību u.tml.; piedzīvot neveiksmi; tikt ievainotam, arī saslimt, tikt bojātām ķermeņa daļām; piedzīvot nelaimes gadījumu; nelaimes gadījumā tikt bojātam.4

No minētā secināms, ka apstākļus, kādēļ cilvēks var ciest, var iedalīt tādos, kuru cēlonis nav cilvēka rīcība, un tādos, kuru cēlonis ir cilvēka rīcība. Piemēram, dabas katastrofa var radīt apstākļus, kā rezultātā cilvēks cieš – izjūt gan psihiskus pārdzīvojumus, gan fiziskas ciešanas; tās rezultātā cilvēks var ciest materiālus zaudējumus, var iegūt miesas bojājumus, pat aiziet bojā. Savukārt cilvēka rīcības izraisīti notikumi var būt gan tādi, kas atzīstami par nelaimes gadījumiem, neveiksmēm, gan arī tādi, kas kvalificējami kā noziedzīgi nodarījumi, kad cilvēka rīcība (ar nodomu vai aiz neuzmanības) vērsta uz to, lai kāds cits ciestu. Pēdējā gadījumā jāpievēršas jēdziena “cietušais” juridiskajam skaidrojumam, – cietušais ir “persona, kurai ar noziegumu nodarīts morāls, fizisks vai mantisks kaitējums”.5

Lai gan vārdnīcā vārdu savienojums “cietušais kriminālprocesā” tiek skaidrots kā “fiziska persona, kuras tiesībām un likumiskajām interesēm ar noziedzīgu nodarījumu sagādāts fizisks, morāls vai mantisks kaitējums un kura, pieņemot īpašu lēmumu lietā, ir atzīta par cietušo”,6 tomēr ņemams vērā, ka cietušais kriminālprocesā var būt arī juridiska persona, kurai noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarīts mantisks kaitējums jeb radīts materiāls zaudējums (Kriminālprocesa likuma 95. pants).

Cietušais (fiziska persona) kriminālprocesā materiālo un procesuālo tiesību kontekstā tiek klasificēts šādi: mazgadīga persona; nepilngadīga persona; persona, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu; īpaši aizsargājamais cietušais (var būt gan nepilngadīga, gan pilngadīga persona – Kriminālprocesa likuma 96.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties