Cietušā loma kriminālprocesā

Cietušais ir “cilvēks, kas cietis”.³ Darbības vārdam “ciest” latviešu valodas elektroniskajā skaidrojošajā un sinonīmu vārdnīcā “Tēzaurs” ir norādīti šādi skaidrojumi – just fiziskas sāpes, mokas; smagi izjust negatīvus psihiskus pārdzīvojumus; dziļi skumt, bēdāties; smagi izjust nelabvēlīgus apstākļus; smagi izjust, pārdzīvot sabiedriskus spaidus, vardarbību u.tml.; piedzīvot neveiksmi; tikt ievainotam, arī saslimt, tikt bojātām ķermeņa daļām; piedzīvot nelaimes gadījumu; nelaimes gadījumā tikt bojātam.⁴

No minētā secināms, ka apstākļus, kādēļ cilvēks var ciest, var iedalīt tādos, kuru cēlonis nav cilvēka rīcība, un tādos, kuru cēlonis ir cilvēka rīcība. Piemēram, dabas katastrofa var radīt apstākļus, kā rezultātā cilvēks cieš – izjūt gan psihiskus pārdzīvojumus, gan fiziskas ciešanas; tās rezultātā cilvēks var ciest materiālus zaudējumus, var iegūt miesas bojājumus, pat aiziet bojā. Savukārt cilvēka rīcības izraisīti notikumi var būt gan tādi, kas atzīstami par nelaimes gadījumiem, neveiksmēm, gan arī tādi, kas kvalificējami kā noziedzīgi nodarījumi, kad cilvēka rīcība (ar nodomu vai aiz neuzmanības) vērsta uz to, lai kāds cits ciestu. Pēdējā gadījumā jāpievēršas jēdziena “cietušais” juridiskajam skaidrojumam, – cietušais ir “persona, kurai ar noziegumu nodarīts morāls, fizisks vai mantisks kaitējums”.⁵

Lai gan vārdnīcā vārdu savienojums “cietušais kriminālprocesā” tiek skaidrots kā “fiziska persona, kuras tiesībām un likumiskajām interesēm ar noziedzīgu nodarījumu sagādāts fizisks, morāls vai mantisks kaitējums un kura, pieņemot īpašu lēmumu lietā, ir atzīta par cietušo”,⁶ tomēr ņemams vērā, ka cietušais kriminālprocesā var būt arī juridiska persona, kurai noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarīts mantisks kaitējums jeb radīts materiāls zaudējums (Kriminālprocesa likuma 95. pants).

Cietušais (fiziska persona) kriminālprocesā materiālo un procesuālo tiesību kontekstā tiek klasificēts šādi: mazgadīga persona; nepilngadīga persona; persona, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu; īpaši aizsargājamais cietušais (var būt gan nepilngadīga, gan pilngadīga persona – Kriminālprocesa likuma 96.