Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Ziņojums "Par eiropeiski tiesisku vidi Latvijā" Latvijas Juristu III foruma plenār-sēdē Rīgā 2000. gada 14.janvārī

Ļoti cienījamā Valsts prezidentes kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Jūsu ekselences, dāmas un kungi, godātie kolēģi!

Latvijas juristi kopā sanāk valstij izšķirīgos brīžos. 1988.gada novembrī I forumā Latvijas juristi, demonstrējot patriotismu un solidaritāti ar Tautas fronti, aktīvi iesaistījās cīņā par Latvijas neatkarību. Jau toreiz mūsu karogā bija ierakstīts — par tiesisku valsti. Kopš tā laika Latvija ne vien atjaunojusi valstisko neatkarību, bet arī nozīmīgi integrējusies starptautiskajā sabiedrībā. Kopš tā laika mainījies ne tikai režīms un valsts iekārta, ne tikai likumi un tiesu sistēma, ne tikai īpašuma attiecības un to juridiskais nodrošinājums. Šajā laikā sākusi mainīties mūsu domāšana un padziļinājusies izpratne par to, kādai jābūt Latvijai. Toreiz, 80.gadu beigās, visai neskaidrā, miglainā tālē redzējām Eiropas Savienību — ne kā mērķi, drīzāk kā ideālu. Tagad esam pie Eiropas Savienības sliekšņa, pieņemts lēmums par iestāšanās sarunu sākšanu. Mēs daudz labāk redzam Eiropas Savienības trūkumus un priekšrocības. Mūsu vidū netrūkst arī eiroskeptiķu. Pienācis laiks ne tik daudz rezumēt padarīto (un padarīts ir tiešām daudz), bet gan formulēt jaunos uzdevumus, saprast jaunos izaicinājumus un gatavot sevi, savu iestādi, savu uzņēmumu, savu valsti tam, lai spētu strādāt integrētā starptautiskā sistēmā, kas izvirza ļoti augstas prasības. Es gribētu pārfrazēt Latvijas Juristu biedrības prezidenta aforismu: "Šodienas pēcpusdiena ir mūsu atlikušās dzīves pirmās dienas pirmā pēcpusdiena. Un, gribam mēs to vai negribam, atlikusī mūsu dzīve paies zem Eiropas Savienības zvaigžņotā karoga." Tāpēc aplūkošu tikai tās problēmas, kas noteikti jāatrisina, lai Latvija spētu tuvoties Eiropas Savienības tiesiskajai telpai un eiropeiskai tiesiskās valsts izpratnei.