Mūsdienu aktualitāšu gaismā bieži vien nepamanītas paliek daudzas nozīmīgu notikumu atceres un jubilejas. Tāpēc jo īpaši izceļama būtu šī gada 28.novembrī Latvijas Universitātē (LU) notikusī vērienīgā zinātniskā konference, kuras norise tika sasaistīta ar Valsts prezidenta institūcijas izveidošanas astoņdesmito gadadienu (par to skat. arī “LV” Nr.175, 29.11.2002. – red.). LU Sociālo zinātņu, Vēstures un filozofijas un Juridiskā fakultāte kopīgiem spēkiem rīkoja šo zinātnisko konferenci, kurā skarto problēmu loks tika apslēpts zem visnotaļ ietilpīgi neskaidra nosaukuma - “Prezidenta loma demokrātiskas sabiedrības veidošanā”. Ņemot vērā triju fakultāšu līdzdalību, arī konferencē lasītie referāti un diskusijas raisījās trijos atšķirīgos virzienos – vēsturiskajā, politoloģiskajā un juridiskajā, kā rezultātā bieži vien prezidents kā galvenais konferences jautājums palika atsevišķu zinātņu teorētisko atziņu izklāsta ēnā. Tomēr nav noliedzama arī šīs diskusijas formāta efektivitāte, jo, kā to atzīmēja LU pasniedzējs Eduards Ikvilds, sabiedrību Valsts prezidenta jautājumā interesē trīs galvenie aspekti – kā prezidents darbojās starpkaru posmā, vai prezidents būtu ievēlējams visas tautas vēlēšanās un cik plašas pilnvaras viņam būtu piešķiramas. Un konferencē tika piedāvāts analītisks ieskats šajos aktuālajos jautājumos, lai gan jāatzīst, ka atsevišķi referenti izvairījās no savas izpētes tēmas kritiskas izvērtēšanas un nopietnas problēmu analīzes. Kopumā bija jaušams konferences ievērojamais devums tiesiskuma un demokrātijas izkopšanā Latvijas valstī gan teorētiskajā, gan praktiskajā plāksnē, balstoties uz plašu starpkaru perioda un ārvalstu prakses, kā arī mūsdienu trūkumu un vajadzību analīzi.