Dipl. iur. Konstantīns Tihomirnijs — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Kas ir juridiskā persona?

Pirmā lielākā problēma Burkāna kungam šķiet tā, kā saprast jēdzienu "kolektīvas personas atbildības subjekts", jo [Latvijas likumdošanā] "nav pietiekami skaidras juridiskās personas definīcijas", tādēļ šajā jautājumā "valda nekonkrētība un nenoteiktība". Vai tiešām tā ir? Lai atbildētu uz jautājumu, kas ir juridiskā persona, ir jānoskaidro tās izcelšanās cēloņi.

Juridiskās personas jēdziens mūsdienu izpratnē parādījās pirmo reizi senajā Romā, kad radās nepieciešamība nošķirt civiltiesiskajā apgrozībā pilsētu kopienu īpašumu no valsts kases, no vienas puses, un no pilsoņu īpašuma, no otras puses, tātad individuālo un kolektīvo īpašumu. Pilsētu kopienas tika atzītas par it kā īpašām personām ( personae vice fungitur ). Vēlāk arī valsts kase ( fiscus ) ieguva juridiskās personas statusu un būtībā bija nekas cits kā valsts un trešo personu mantisko attiecību kopums.

Pieaugot pilsoņu saimnieciskajai aktivitātei, parādījās arī dažādas biedrības ( societas ), kas sastāvēja no biedriem, katram piedaloties ar savu mantisko ieguldījumu — daļu ( pars ). Šādām sabiedrībām vairs nepiemita personisks raksturs — biedrs savu daļu nevarēja patvaļīgi izņemt, viņa nāves gadījumā tā bija mantojama un citādi nododama trešajām personām. Personas, kas stājās attiecībās ar šādu biedrību, kārtoja darīšanas nevis ar visiem biedriem kopā, bet ar tās pārstāvjiem, kas darbojās biedrības vārdā un varēja tai arī nepiederēt. Šādu saliedētu veidojumu romiešu juristi sauca par corpus , jo tas veidoja vienu veselu nedalāmu ķermeni, nevis vienkārši biedru apvienību. Tas bija ērts kopdarbības veids, jo juridiski korporatīva iekārta nošķīra, no vienas puses, individuālo īpašumu no kolektīvā un, no otras puses, biedrības darbību no tās biedru darbības, tādējādi vienkāršojot biedru un biedrības attiecības ar trešajām personām.