Komercreģistra spēks vai nespēks

Pārdomas par E.Slicānes rakstu “Komercreģistra publicitāte”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Nobeigums. Sākums “JV” 31.08.2004., Nr.33

Kāda ir komercreģistra nozīme

Ar komercreģistra ierakstiem patiesībā situācija ir stipri vienkāršāka nekā sākotnēji var šķist, un to var izteikt dažos vienkāršos postulātos:
• Pirmkārt, komercreģistra ieraksti pēc to izsludināšanas ir saistoši, un trešā persona nevar atsaukties uz to nezināšanu, izņemot likumā noteikto 15 dienu “žēlsirdības periodu”.
Tomēr jāņem vērā, ka juridiskie fakti, par kuriem ziņas tiek ierakstītas kā deklaratīvi ieraksti, hronoloģiski notiek pirms attiecīgā ieraksta izdarīšanas komercreģistrā. Tas nozīmē, ka šādā situācijā starp juridisko faktu un attiecīgo ierakstu laikā ziņā pastāv “pelēkā zona”, kura traucē tiesiskās noteiktības principa realizāciju. Šajā pelēkajā zonā likums ar komercreģistra institūta palīdzību aizsargā tās trešās personas, kuras konkrētajās tiesiskajās attiecībās ir labticīgas. Par labticīgām trešajām personām šajā situācijā uzskatāmas tikai divas trešo personu kategorijas: pirmkārt, tās, kuras nav zinājušas par faktiskās situācijas izmaiņām attiecībā pret agrāku ierakstu un tādēļ paļāvušās uz ierakstu; otrkārt, tās, kuras ir zinājušas par faktiskās situācijas izmaiņām attiecībā pret agrāku ierakstu, un tādēļ ir nevis paļāvušās uz ierakstu, bet gan rīkojušās atbilstoši jaunajai faktiskajai situācijai.
• Otrkārt, juridiskie fakti, ziņas par kuriem ierakstāmas komercreģistrā kā deklaratīvi ieraksti, rodas neatkarīgi no ieraksta izdarīšanas, un trešā persona par tiem var uzzināt arī no citiem avotiem, ne tikai no komercreģistra.