Sarunu ievadīja divu jaunu mācību filmu demonstrēšana — “Liecinieka pienākumi, tiesības un atbildība “ un “Personas uzrādīšana atpazīšanai”. Abu filmu veidotājs ir LPA preses sekretārs un akadēmiskā un profesionālā studiju posma 3. kursa students Andrejs Filipovs, kā arī Krimināltiesisko zinātņu katedras lektore Inese Lodīte un studiju kursa docētāja profesore Dr. iur. Ārija Meikališa. Filmas ir mācību līdzeklis kriminālprocesā. Kā skaidroja A.Filipovs, filmas būtu lietdrīgi noskatīties arī citās augstskolā un, demonstrējot tās dažādās Latvijas televīzijās, ar šo materiālu arī iepazīstināt plašāku sabiedrību. Tas būtu vērtīgi, jo ikviens negaidot var kļūt par noziedzīga nodarījuma liecinieku vai Kriminālprocesa virzītāja uzaicināts piedalīties kādā no pirmstiesas izmeklēšanas darbībām kā pieaicinātais.

Filmas ir veidotas skatītājam viegli uztveramas. Tajās dažādas lomas atveido pazīstami aktieri Olga Dreģe, Pēteris Liepiņš, mūziķi Viktors Zemgals, Gvido Linga un citi. Sabiedrībā populārie cilvēki juridisko informāciju pasniedz komiskā stilā, tāpēc skatītājam informācijas uztvere kļūst viegla un patīkama. Kā stāstīja A. Filipovs, jau ir panākta vienošanās ar visām Austrumlatvijas televīzijām par mācību filmu demonstrēšanu ēterā.

Pēc filmu noskatīšanās tieslietu ministre atzinās, ka, tās skatoties, atcerējusies jaunībā izieto mācību praksi un to, ka toreiz bieži vien ar grūtībām ir nācies meklēt pieaicinātos. Ministre ieteica filmu demonstrēšanā sadarboties ar Izglītības un zinātnes ministriju, lai abas kinolentes tiktu parādītas arī vispārizglītojošajās skolās. I.Labucka atzina par apsveicamu arī studentu un pasniedzēju kopīgo iniciatīvu filmu veidošanā un izteica cerību, ka tehniskās un finansiālās iespējas šādas filmas ļaus uzņemt arī turpmāk.

Sarunas gaitā ministre studentiem skaidroja, kādu jauno darbinieku pēc studiju pabeigšanas vēlas saņemt Tieslietu ministrija, tiesas un TM pārraudzībā esošās iestādes. Jaunajam speciālistam jābūt ne tikai ar labām juridiskām zināšanām, bet arī ar labu svešvalodu prasmi. Svešvalodu zināšanas būs nepieciešamas arī tiesnešiem, jo bez to prasmes nebūs iespējams piemērot Eiropas Savienības tiesību normas. Turklāt pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā šīs organizācijas struktūrās Briselē būs iespējas strādāt aptuveni 1000 Latvijas pārstāvju.

Kā vienu no darbības iespējām pēc studiju beigšanas ministre nosauca arī tiesnešu palīga amatu, kur būtu nepieciešami speciālisti ar augstāko juridisko izglītību. Tomēr mazās algas dēļ interese par šo darbu šobrīd ir niecīga. Kā vēl vienu no darbības jomām, kurai nepieciešami izglītoti jurisprudences speciālisti, ministre minēja ieslodzījuma vietu (citiem) administrācijas centrālo aparātu. Pavisam nesen, vadoties no Eiropas Savienības valstu rekomendācijām, cietumu administrācija no IeM pārgāja TM pārraudzībā.

Kā atzina ministre, tas bija nepieciešams tāpēc, lai Latvija atbilstu Eiropas valstu priekšstatam par to, kādai jābūt penitenciārajai sistēmai — vairāk civilai nekā militārai. Pašlaik Latvijā nesagatavo cietumu administrācijas darbiniekus ar augstāko izglītību. Pēc vietējām reformām starp IeM un TM neatrisināti palikuši finansu jautājumi. Šobrīd ir sākusies finansu meklēšana, lai nākotnē veidotu Penitenciāro koledžu, kas dotu iespēju tās audzēkņiem iegūt augstāko izglītību. Kā secināja I. Labucka, likumdošanā ir arī nepilnības penitenciāro darbinieku sociālo garantiju jomā. Likumā nav ietverta cietumu administrācijas darbinieku dzīvības garantija, taču, kā paskaidroja V.Zahars, tuvākajā laikā tas tiks izdarīts. Reālas tiesu un cietumu iestāžu reformas notikušas tikai pēdējos piecos gados, stāstīja ministre, tāpēc pagaidām nevar prasīt, lai šo institūciju sistēma būtu ideāla. Diemžēl finansiālu apsvērumu dēļ nav pamata cerēt, ka tāda tā varētu kļūt arī tuvāko divu gadu laikā.

Ar LPA finansiālām grūtībām tieslietu ministri iepazīstināja LPA rektors Zenons Indrikovs. Viņš norādīja uz problēmām ar studentu formas tērpiem, munīciju un sanitārajiem mezgliem LPA telpās. Augstskolas rektors bija sašutis par to, ka Rīgas Juridiskajai augstskolai pēdējā gadā piešķirti 50 reizes lielāki finansiālie līdzekļi nekā LPA tās visos deviņos pastāvēšanas gados kopā. Ministre piekrita, ka papildu finanses LPA ir nepieciešamas, taču arī atzina, ka šobrīd valsts budžetā nav skaidrības par prioritātēm. Tāpēc naudas sadalīšanas problēmas ir gan TM iekšienē, gan visā valsts budžetā kopumā. LPA problēmas risināt ministre ieteica, augstskolai sadarbojoties ne tikai ar IeM un TM, bet arī ar IZM.

Pēc tikšanās ar studentiem tieslietu ministre viesojās LPA Krimināltiesisko zinātņu katedrā, kur aplūkoja katedrā izdotās mācību grāmatas un sniedza interviju sakarā ar jaunas filmas “Latvijas cietumi” tapšanu.