Tas vien, ka mums šobrīd ir daudz iesaistīto institūciju, nenozīmē, ka autores piedāvājums nebūtu jēgpilni vērtējams. Manuprāt, autore piedāvā kvalitatīvas, nevis kvantitatīvas izmaiņas. Runājot par šo tēmu, eventuāli nevarēs nerunāt par jaunu izpratni īpašuma koncepta un dabas attiecībās. Savukārt, runājot par to, eventuali nevarēs nerunāt par sociāli ekonomisko nevienlīdzību un nanadzību, kas mēdz iedvesmot dabas noplicināšanu. Visu cieņu autorei par to, ka viņa aicina uz dialogu par šo.

Paldies raksta autorei un komentētājiem par dažādajiem viedokļiem!
Pilnībā piekrītu, ka ir nepieciešama fundamentāla diskusija par īpašuma tiesību izpratni tiesiskā valstī, tai skaitā, dažādu dabas aizsardzības pasākumu kontekstā.
Pašreizējā kārtība, kas pieļauj īpašuma tiesību plaša spektra un faktiski bezatlīdzības aprobežošanu sabiedrības interešu vārdā (bez adekvātas kompensācijas) pēc būtības ir īpašuma konfiskācija.
Piemēram, dažāda veida dabas liegumu veidošana privātīpašumos ar pilnīgu vai daļēju, bet visbiežāk beztermiņa saimnieciskās darbības aizliegumu. Šāda valsts rīcība skar būtisku sabiedrības daļu, jo mežs Latvijā pieder vairāk nekā 100 000 personu. Zemes īpašums Latvijā nav izņēmuma gadījums, un dziļi maldinošs ir stereotipiskais priekšstats par to, ka zeme pieder tikai ārvalstu investoriem vai spekulantiem (šeit nerunāju par pilsētas zemi, piejūras vai citiem ekskluzīviem īpašumiem). Lielākā daļa no meža īpašniekiem ir lauku iedzīvotāji un daudziem no viņiem tādējādi tiek liegti viņu vienīgie ienākumi, kas ļautu, piemēram, izskolot bērnus augstskolās vai izremontēt savas ģimenes mājokli. Nereti ir situācijas, kad cilvēkam ir aizliegts savos dažos hektāros meža iegūt malku mājas apkurei.
Vienlaikus, kompensācija, kas par šādiem liegumiem šobrīd tiek maksāta, ir niecīga un neatbilstoša. Bez šaubām, šādas situācijas rada plašu sociālo spriedzi, vilšanos un neuzticību valstij.
Tādēļ, jā, ja vien Latvija arī turpmāk saglabā Satversmē 105. pantu, ir nepieciešama diskusiju par cilvēktiesību fundamentālo izpratni Latvijā, tai skaitā uzklausot cilvēkus, kurus jau šobrīd būtiski ietekmē pašreizējais normatīvais regulējums, nemaz nerunājot par jaunām, daudz radikālākām iniciatīvām.