Vietne likumi.lv tika publiskota 2001. gada 29. jūnijā. Atzīmējot likumi.lv jubileju, informatīvās kampaņas “Pie likuma – bez līkuma” ietvaros informējam dažādas auditorijas par vietnes saturu un piedāvātajām iespējām. Kampaņas ietvaros notika arī divas publiskās apmācības, kurās kopumā piedalījās vairāk nekā 400 interesentu. Šajā publikācijā ielūkosimies likumi.lv attīstības posmos un satura daudzveidībā.

Likumi.lv izveidošana un sākotnējais attīstības posms

Ideja par likumi.lv izveidošanu un vietnes nosaukumu radās toreizējam oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valdes priekšsēdētājam Intam Kalniņam. Gūstot tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas konceptuālu atbalstu, tika uzsākta vietnes izstrāde. Jau sākotnēji ieceres pamatā bija sabiedrības vajadzība pēc brīvi pieejamiem tiesību aktiem, kas tolaik Latvijā netika nodrošināts.

Pirmā likumi.lv versija tika izveidota, izmantojot oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskās versijas resursus.² Tie bija tiesību ak‑
ti, kas pieņemti, sākot ar 1995. gadu. Likumi.lv publiskošanas brīdī tajā bija tikai likumi un Ministru kabineta noteikumi, un tie nebija konsolidēti, tas ir – tajos nebija iekļauti grozījumi. Sākās neatlaidīgs darbs vairāku gadu garumā, lai vietnē būtu pieejami visi tiesību akti, tie būtu sistematizēti un konsolidēti. Tomēr arī šī pirmā ikvienam brīvi pieejamā likumi.lv versija iezīmēja jaunu posmu tiesību aktu pieejamībā Latvijā.

Likumi.lv juridiskā statusa nostiprināšana

Pirmais attīstības posms noslēdzās ar likumi.lv juridiskā statusa nostiprināšanu Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā, kas stājās spēkā 2012. gada 1. jūlijā. Ar šo likumu tika noteikts, ka oficiālais izdevums “Latvijas Vēstnesis” turpmāk iznāks tikai elektroniski vietnē vestnesis.lv, bet sistematizēti tiesību akti būs brīvi un bez maksas pieejami vietnē likumi.lv.

Iespēju paplašināšana lietotājiem

Vietne likumi.lv bija kļuvusi par uzticamu un plaši izmantotu tiesiskās informācijas resursu ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tostarp noderīgu ikdienas instrumentu nozares profesionāļiem. Vienlaikus likumi.lv attīstība turpinājās divos virzienos – lietošanas ērtuma uzlabošanā un satura papildināšanā ar noderīgiem resursiem.

Vietnes pašreizējā versija tika publiskota jau ar būtiskiem funkcionāliem uzlabojumiem. Piemēram, tika ieviests likumi.lv lietotāja konts, kurā ikviens brīvi var veidot savus tiesību aktu sarakstus, pievienot piezīmes un pieteikties paziņojumiem e-pastā par tiesību aktu izmaiņām. Tika nodrošināti ērti satura navigācijas rīki, saites tekstā, satura rādītājs, konsolidēto redakciju izvēlne, kā arī iespējas izdrukāt atsevišķus pantus, iegūt vienveidīgi noformētas atsauces un saites uz pantiem u.c.

Tiesību akti tika papildināti ar dažādiem noderīgiem resursiem (skat. tabulu). Pirmie saistītie resursi bija žurnāla “Jurista Vārds” un LV portāla (lvportals.lv) publikācijas, tiesību aktu tulkojumi un anotācijas. Saistīto resursu veidu skaits ik gadu pieaug. Un tos mums saturiski nodrošina lieliski sadarbības partneri – Valsts valodas centrs, kas nodrošina tiesību aktu tulkojumus, Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa, kas nodrošina Augstākās tiesas atziņu atlasi, Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības Tiesas departaments, kas nodrošina Eiropas Savienības Tiesas spriedumu atlasi, un citi. Mūsu jaunākais sadarbības partneris ir Latvijas Banka, kas nodrošina savu noteikumu anotācijas. Īpaši praktiska sadarbība ir izveidojusies ar Saeimu un Valsts kanceleju, kas tiesību aktu anotācijas nodod, izmantojot informācijas sistēmu saslēgumu.

Atsevišķās datubāzes

Laika gaitā likumi.lv saturs papildināts ar nozīmīgām datubāzēm:

1) Starptautisko līgumu datubāze.³ Starptautisko līgumu uzskaiti tajā veic Ārlietu ministrija, un starptautiskos līgumus tajā var atlasīt pēc tādiem kritērijiem kā valsts, starptautiskā organizācija, divpusējs, daudzpusējs, ir vai nav pievienota atruna vai deklarācija, u.c.;

2) Politikas plānošanas dokumentu datubāze.⁴ Tajā apkopoti visi aktuālie politikas plānošanas dokumenti un ar tiem saistītie informatīvie ziņojumi. Un satura atlasi tajā var veikt pēc politikas plānošanas dokumenta veida, jomas, atbildīgās iestādes u.c.;

3) Administratīvās atbildības ceļvedis.⁵ Tajā apkopoti visi likumi un pašvaldību saistošie noteikumi, kuros ir noteikta administratīvā atbildība. Tiesību aktus tajā var atlasīt pēc tēmas un pašvaldības.

Sadarbības izrāviens

Valsts kanceleja ir mūsu lielākais sadarbības partneris, jo gada griezumā publicē lielāko dokumentu skaitu, kā arī datubāzē kopumā dominē tieši Ministru kabineta izdotie tiesību akti. Sadarbības izrāviens aizsākās ar Vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla izveidi. Tas nodrošināja iespēju tiesību aktus oficiālajam izdevējam “Latvijas Vēstnesis” iesūtīt strukturētu datu formātā sistēmā. Tas būtiski atvieglo gan to sagatavošanu oficiālajai publikācijai, gan sistematizēšanu vietnē likumi.lv. Viens no nākotnes attīstības virzieniem būtu saistīts ar strukturētu datu saņemšanu arī no citiem tiesību aktu izdevējiem.⁶

Satura izrāviens

Nozīmīgs vietnes likumi.lv satura izrāviens notika 2022. gada 1. janvārī, kad stājās spēkā prasība, ka arī novadu domju pašvaldību saistošie noteikumi jāpublicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un attiecīgi – jāsistematizē vietnē likumi.lv. Līdz ar to pašvaldību saistošie noteikumi tiek nodrošināti tieši tādā pašā līmenī kā Ministru kabineta noteikumi. Tiem ir norādīts spēkā esības statuss, tiem ir pieejamas konsolidētās redakcijas, satura rādītājs, iespējas pie punktiem u.c. Šīs izmaiņas un vienveidīgā pieeja izlīdzināja iespējamās atšķirības pašvaldību saistošo noteikumu pieejamībā. Šobrīd likumi.lv ir vairāk nekā 11 000 pašvaldību saistošo noteikumu, kas ir aptuveni 9 % no tiesību aktu datubāzes apjoma (skat. grafiku).

Satura lietošanas izmaiņas mākslīgā intelekta laikmetā

Likumi.lv lietotāju skaits jau vairākus gadus ir stabili augsts. Latvijas vietņu TOP 20 likumi.lv ieņem stabilu 13.–15. vietu.⁷ Arī visvairāk skatīto likumu saraksts jau gadiem ir nemainīgs. Tie ir likumi, kurus lietotāji darba vajadzībām atver katru dienu, to skaitā Darba likums, Krimināllikums un Civilprocesa likums.

Taču veids, kādā sabiedrība izmanto likumi.lv saturu, strauji mainās. Lietotāji arvien retāk apmeklē vietni tieši, informāciju biežāk saņemot pa citiem ceļiem. To rāda arī statistika – pieaug mākslīgā intelekta rīku pieprasījumi pēc vietnē pieejamās informācijas. Cilvēki arvien biežāk vēlas saņemt ātras, gatavas atbildes, kas balstītas likumi.lv saturā.

Te saskatām arī savu atbildības daļu un tuvākā laika uzdevumu⁸ – nodrošināt, ka mākslīgā intelekta rīki var iegūt atbilstoši tehniski sagatavotus un pareizi interpretējamus datus par tiesību aktiem. Vienlaikus atbildība ir arī lietotājiem – jo prasmīgāk viņi izmantos šos rīkus un pārbaudīs atbildes, piemēram, pieprasot atsauces uz konkrētiem pantiem, jo ciešāka veidosies saikne ar likumi.lv kā informācijas pirmavotu. Tomēr pagaidām, kamēr mākslīgā intelekta sniegto atbilžu kvalitāte nav ideāla, svarīgi pārbaudīt informāciju tās sākotnējā avotā un, kā vēsta jubilejas kampaņas sauklis, doties “pie likuma – bez līkuma”.

Tiesību aktu veidi vietnē likumi.lv