Tiesību metode pārmaiņu laikā

Semināra pirmā diena bija veltīta divām tēmām – tiesību teorijai un juridiskajai metodei, kā arī tiesisko un ekonomisko procesu mijiedarbībai. Pirmo dienu ievadīja jaunā tieslietu ministra Edvarda Smiltēna uzruna, kas viņam ļāva nepastarpināti vērsties pie tieslietu nozares profesionāļiem un ieskicēt savas amata kadences prioritātes. Ministrs atgādināja, ka šī semināra pamattēmas vienmēr ir bijušas tiesiskums kopā ar jautājumu par Latvijas valstiskumu un valsts pastāvēšanas pamatiem. E. Smiltēns to aplūkoja kopā ar vēlēšanu reformas jautājumiem, kas šogad neprasa sīkākus skaidrojumus par tēmas aktualitāti. Ministrs atzina, ka savulaik viņš pats iestājies par jauktu vēlēšanu sistēmu un aktīvi uzsācis diskusiju par šādu reformu. Taču šobrīd, “situācijā, kur austrumu kaimiņš ved karu, mēs arī gatavojamies, lai viss būtu kārtībā. Mūsu kaimiņš ir ieinteresēts vēlēšanu iznākumā, un tādēļ jebkuras pārmaiņas ir jāizvērtē piesardzīgi”. Turpinājumā ministrs tomēr ieskicēja iespējamās reformas aprises tālākā nākotnē – proti, tās varētu attiekties uz deputātu skaitu vēlēšanu apgabalos. Kā norādīja E. Smiltēns, pastāv ievērojamas atšķirības starp balsošanas apgabaliem arī vēlētāju aktivitātē – ja Rīga, ieskaitot diasporas vēlētājus, ir apgabals ar lielu mandātu skaitu, to tomēr raksturo ne īpaši augsta vēlētāju aktivitāte, iepretim Vidzemei, kur tā ir augsta. Ministra ieskatā, tas noved pie tā, ka faktiski “rīdzinieku balsis ir vērtīgākas par vidzemnieku balsīm”. Tomēr pašlaik nedrīkst veikt fundamentālus grozījumus nākamo vēlēšanu kārtībā. Ir jārēķinās ar jauno realitāti, apdraudējumiem. Šajā sakarā E. Smiltēns arī atgādināja, ka Ministru kabinets iesniedzis Saeimā priekšlikumu nepieciešamības gadījumā saistībā ar ārkārtējiem apstākļiem vēlēšanu dienā pagarināt vēlēšanu iecirkņu darba laiku līdz 23.59.

Turpinājumā E. Smiltēns norādīja uz vēl vairākām savām prioritātēm – viena no tām ir kompensācijas par militāra rakstura incidentiem.