Pārdošanas ienākumu aplikšana ar nodokli

Mg.iur. Lauris Leja, Augstākās tiesas senatora palīgs, LU Juridiskās fakultātes tiesību zinātņu doktorants

Foto: no personiskā arhīva

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 103. panta pirmo daļu pirmās instances un apelācijas instances tiesai ir jāvērtē administratīvā akta tiesiskums jeb tā atbilstība tiesību normām. Atbilstības vērtēšana izpaužas arī tādējādi, ka tiesai ir jādefinē no tiesību institūta un to regulējošām tiesību normām izrietoši kritēriji jeb elementi, kas kalpo par ceļvedi vispirms konkrētās tiesību normas un vēlāk (iestājoties visiem kritērijiem) – visa tiesību institūta piemērošanā jeb attiecināšanā uz konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem.
Administratīvā akta atbilstību tiesību normām vissarežģītāk ir izvērtēt gadījumos, kad likuma regulējums ir neskaidrs un pretrunīgi interpretējams.
Šobrīd neskaidri regulēts un pretrunīgi interpretējams ir arī jautājums par rezidenta – fiziskas personas – ienākumu, kas gūti, pārdodot publiskā apgrozībā esošus vērtspapīrus (turpmāk – publiski vērtspapīri), aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šī raksta mērķis ir vērst likumdevēja uzmanību uz šo jautājumu, tādējādi rosinot likumdevēju apsvērt regulējuma izteikšanu skaidrākā un nepārprotamākā formā.

Publisku vērtspapīru kā sava īpašuma pārdošana

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk arī – IIN likums) 7.