“Jurista Vārds” lasītājus jau informējis par Latvijas Policijas akadēmijas docētāju lietišķo pētījumu “Cilvēku tirdzniecība transnacionālās organizētās noziedzības kontekstā: cēloņi, novēršana un apkarošana Baltijas valstīs”, kurā tika apzināta cilvēku tirdzniecības būtība un to veicinošie apstākļi, pētītas starptautisko un nacionālo likumu normas, kas vērstas uz cilvēku tirdzniecības apkarošanu, analizēta tiesībsargājošo institūciju– policijas, prokuratūras un tiesas prakse krimināltiesību un kriminālprocesa normu piemērošanā šajā jomā. Autore piedāvā pārskatu par pētījuma rezultātiem, raugoties uz problēmu no krimināltiesiskā aspekta, taču iesākumā nedaudz par atbildības tiesisko regulējumu saistībā ar cilvēku tirdzniecību.

No citētā var secināt, ka Konvencijas autori ir devuši to darbību uzskaitījumu, kas pēc būtības veido cilvēku tirdzniecības objektīvo pusi, taču atbilstoši Konvencijas nozīmei un uzdevumiem šo darbību sodāmība tiek saistīta ar konkrētu mērķi– iesaistīšanu prostitūcijā un prostitūcijas ekspluatēšanu.

Līdzīgs, tikai nedaudz izvērstāks cilvēku tirdzniecības definējums rodams arī citos starptautiskajos tiesību aktos. Tā, piemēram, 1997.gada 27.februāra Eiropas Savienības Padomes Vienotās rīcības programmā² par pasākumiem cīņā pret cilvēku tirdzniecību un bērnu seksuālo izmantošanu, kas tika pieņemta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības izveidošanu K.3.pantu, tiek norādīts uz darbībām, kas veicina kādas personas ieceļošanu, braukšanu tranzītā, uzturēšanos citā valstī vai izceļošanu no tās ar nolūku to seksuāli izmantot vai arī tādu pašu darbību veikšanu attiecībā uz bērnu ar nolūku to seksuāli izmantot.

Pildot starptautiskās saistības, Latvijas Republikas Saeima 2000.gada 18.maijā pieņēma grozījumus Krimināllikumā³, ietverot tajā 165¹.pantu “Personas nosūtīšana seksuālai izmantošanai” un 165².pantu, kurā tika izskaidrots, ka ar nosūtīšanu jāsaprot jebkāda rīcība, kas veicina legālu vai nelegālu izbraukšanu no valsts vai iebraukšanu valstī, tranzītu vai uzturēšanos ārvalstī, tādējādi pēc būtības nosakot kriminālatbildību par cilvēku tirdzniecību Eiropas Savienības institūciju tālaika izpratnē.