Autoritāru un totalitāru režīmu valstis pieņem konstitūcijas, kuras faktiski ir veidotas, lai noslēptu šo valstu nedemokrātisko raksturu. Tās nav konstitūcijas šī vārda īstajā nozīmē, jo to mērķis nav ierobežot varu, bet – gluži otrādi – padarīt to absolūtu. Principi, kas ir šo konstitūciju pamatā, ir demokrātiski, bet diezgan populistiski (marksisms–ļeņinisms, maoisms utt.).

Valērijs Pogosjans, Armēnijas Republikas Konstitucionālās tiesas loceklis, Erevānas Valsts valodniecības universitātes UNESCO Cilvēktiesību un demokrātijas katedras vadītājs

Sociālajās zinātnēs, un it īpaši juridiskajos tekstos, ļoti bieži jēdzienus “konstitūcija” un “pamatlikums” savstarpēji aizstāj un lieto ar vienādu nozīmi.