Lai uzrakstītu šo grāmatu, autors gandrīz gadu meklējis, vācis, analizējis un apkopojis informāciju, kuras glabāšanai pat vajadzējis galdniekam pasūtīt speciālu skapi. Vēl aptuveni pieci mēneši - no aizvadītā gada decembra līdz šā gada maijam - bijuši nepieciešami, lai restaurētie pagātnes notikumi pārtaptu apjomīgā dokumentālā darbā, kas pavisam drīz, pēc pāris dienām, 27. septembrī tiks prezentēts kā zvērināta advokāta Andra Grūtupa jaunākā grāmata "Ešafots". Raksturojot īsi un formāli, šis ir atskats vēsturē, kur centrālais notikums saistīts ar septiņu vācu ģenerāļu prāvu 1946. gadā Rīgā, kas šķietami noslēdzās ar šo apsūdzēto publisku pakāršanu Uzvaras laukumā. Taču, A. Grūtupa vārdiem runājot, šis ir darbs par cilvēku likteņiem, bailēm, liekulību, nodevību. Savukārt vērīgs lasītājs "Ešafotā" var iepazīt arī pašu grāmatas autoru. Tāpat kā šajā intervijā.
Tiesas process kā milzīga izrāde
 |
| Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV” |
Par mīlestību nerakstītu, stāstu krājumus arī nē. Mani tas neinteresē. Rakstniecība man ļoti cieši saistās ar profesionālo interesi, nevis ar vēlmi vispār kaut ko uzrakstīt.
Zvērināts advokāts ANDRIS GRŪTUPS intervijā “Jurista Vārda” informācijas redaktorei Sannijai Matulei
Lai uzrakstītu šo grāmatu, autors gandrīz gadu meklējis, vācis, analizējis un apkopojis informāciju, kuras glabāšanai pat vajadzējis galdniekam pasūtīt speciālu skapi. Vēl aptuveni pieci mēneši – no aizvadītā gada decembra līdz šā gada maijam – bijuši nepieciešami, lai restaurētie pagātnes notikumi pārtaptu apjomīgā dokumentālā darbā, kas pavisam drīz, pēc pāris dienām, 27. septembrī tiks prezentēts kā zvērināta advokāta Andra Grūtupa jaunākā grāmata “Ešafots”.
Raksturojot īsi un formāli, šis ir atskats vēsturē, kur centrālais notikums saistīts ar septiņu vācu ģenerāļu prāvu 1946. gadā Rīgā, kas šķietami noslēdzās ar šo apsūdzēto publisku pakāršanu Uzvaras laukumā. Taču, A. Grūtupa vārdiem runājot, šis ir darbs par cilvēku likteņiem, bailēm, liekulību, nodevību. Savukārt vērīgs lasītājs “Ešafotā” var iepazīt arī pašu grāmatas autoru.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
