Šķīrējtiesas procesa kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no šķīrējtiesnešu zināšanām, profesionalitātes un ētikas. Līdz ar to tiesības izvēlēties šķīrējtiesnešus, kas ir spējīgi nodrošināt strīdus pušu cerēto procesa kvalitāti, ir viena no pušu autonomijas principa pamatizpausmēm. Pušu brīvība izvēlēties šķīrējtiesnešus strīda izšķiršanai ir arī viens no arbitrāžas stūrakmeņiem. Šis princips gan tiek konsekventi noraidīts Tieslietu ministrijas piedāvātajā Šķīrējtiesu likumprojektā (turpmāk tekstā - Likumprojekts).
Likumprojekta noteikumi: iebildes un priekšlikumi
Nav skaidrs, kāpēc ir jāliedz pušu tiesības izvēlēties šķīrējtiesnešus, kuru nav šķīrējtiesnešu sarakstā. Un šeit atkārtoti atgriežamies pie jautājuma: kāpēc izstrādāt likumu par šķīrējtiesām, ja tas konsekventi noraida šķīrējtiesas būtību un pamatprincipus?
 Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV” |
Dr.iur. GAĻINA ŽUKOVA, Rīgas Juridiskās augstskolas asociētā profesore
Šķīrējtiesas procesa kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no šķīrējtiesnešu zināšanām, profesionalitātes un ētikas. Līdz ar to tiesības izvēlēties šķīrējtiesnešus, kas ir spējīgi nodrošināt strīdus pušu cerēto procesa kvalitāti, ir viena no pušu autonomijas principa pamatizpausmēm. Pušu brīvība izvēlēties šķīrējtiesnešus strīda izšķiršanai ir arī viens no arbitrāžas stūrakmeņiem. Šis princips gan tiek konsekventi noraidīts Tieslietu ministrijas piedāvātajā Šķīrējtiesu likumprojektā (turpmāk tekstā – Likumprojekts).
Šajā rakstā izskatītas, no vienas puses, Likumprojektā izvirzītās prasības šķīrējtiesnešiem, bet, no otras puses, prasība pastāvīgām institucionālajām šķīrējtiesām reģistrēt šķīrējtiesnešu sarakstus Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
I. Šķīrējtiesnesis
Jāteic, ka Likumprojektā iestrādātās vispārējās prasības šķīrējtiesnešiem (IV nodaļas 15. pants “Šķīrējtiesnesis”) visumā atbilst citu valstu pieņemtajai praksei, pat ja ne visas valstis tik detalizēti paredz ierobežojumus būt par šķīrējtiesnesi, kā to piedāvā Likumprojekts.1 Tomēr jākonstatē arī atsevišķas nepilnības.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
