Pašvaldību saistošie noteikumi ir ārējie normatīvie akti, kas ieņem zemāko vietu ārējo normatīvo aktu hierarhijā. Lai gan to darbība ir ierobežota noteiktā teritorijā, tie satur iedzīvotāju tiesības un pienākumus. Salīdzinot ar citiem ārējiem normatīvajiem aktiem, to pieņemšanas un publiskošanas procedūru, pašvaldību saistošajiem noteikumiem ir vairākas īpatnības. Piemēram, saistošo noteikumu regulēšanas priekšmets, līdzīgi kā Ministru kabineta noteikumiem, var būt atbilstošs deleģējuma apjomam, kas noteikts likumā un Ministru kabineta noteikumos. Autonomās kompetences jomā, ja tas nenonāk pretrunā likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, vietējās pašvaldības ir tiesīgas pieņemt saistošos noteikumus, arī ja šāda deleģējuma nav.¹

Atšķirībā no likumiem un Ministru kabineta noteikumiem pašvaldību saistošo noteikumu pieņemšanas procedūra likumos nav noregulēta. Pašvaldības šo procedūru var regulēt pašvaldību nolikumos, taču parasti šo prasību noteikšana aprobežojas ar regulējumu lēmumprojektu iesniegšanas un pieņemšanas procedūrai pašvaldības domes (padomes) sēdēs kopumā. Tāpat no prasībām likumu un Ministru kabineta noteikumu publicēšanai un no to spēkā stāšanās atšķiras arī likumos noteiktās prasības saistošo noteikumu publicēšanai un spēkā stāšanās dienas noteikšanai. Likumā "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" noregulēts jautājums par likumu un Ministru kabineta noteikumu oficiālo publikāciju, attiecīgi saistot to ar minēto ārējo normatīvo aktu spēkā stāšanos, bet saistošo noteikumu publicēšanas un spēkā stāšanās prasības noregulētas vairākos likumos dažādi – gan atkarībā no saistošo noteikumu satura, gan arī atkarībā no pašvaldību veida.

Prasības publicēšanai atkarībā no saistošo noteikumu veida

Prasības pašvaldību saistošo noteikumu publicēšanai ir atkarīgas no saistošo noteikumu veida.