Krimināllikumā jēdziens "atkārtoti" lietots dažādās nozīmēs. Pirmkārt, par atkārtotību runā saistībā ar situāciju, kad persona izdara divus vai vairākus noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti vienā Krimināllikuma pantā. Šāda noziedzīgu nodarījumu atkārtotība ir viens no noziedzīgu nodarījumu daudzējādības veidiem, kas Krimināllikumā atzīts par atbildību pastiprinošu apstākli, bet vairākos KL sevišķās daļas pantos veido noziedzīgu nodarījumu kvalificēto sastāvu (piemēram, KL 148. panta otrajā daļā, KL 179. panta otrajā daļā, KL 320. panta otrajā daļā.)

Otrkārt, jēdziens "atkārtotība" izmantots, konstruējot speciālu atsevišķā (vienota) noziedzīga nodarījuma sastāvu – vairākos KL sevišķās daļas pantos paredzēta atbildība par nodarījumu, kas izdarīts atkārtoti gada laikā, piemēram, KL 101. panta pirmajā daļā, KL 262. panta pirmajā daļā).

Treškārt, KL sevišķajā daļā ir panti, kas paredz atbildību par nodarījumu atkārtotu izdarīšanu, tieši nenosakot, ka nodarījumam jābūt izdarītam atkārtoti viena gada laikā. Šāds nosacījums, piemēram, ir iekļauts KL 104. pantā un 325. panta pirmajā daļā.

Noziedzīgu nodarījumu atkārtotība

Saskaņā ar KL 24. panta otro daļu noziedzīgu nodarījumu daudzējādību jeb vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu veido noziedzīgu nodarījumu atkārtotība, noziedzīgu nodarījumu kopība un noziedzīgu nodarījumu recidīvs.

KL 25. pantā likumdevējs norādījis, ka noziedzīgu nodarījumu atkārtotība nozīmē tādu divu vai vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti vienā Krimināllikuma pantā vai dažādos Krimināllikuma pantos, ja likumā paredzēts, ka to izdarīšana veido atkārtotību.

Noziedzīgu nodarījumu atkārtotība konstatējama, ja persona izdarījusi vairākus analogus noziedzīgus nodarījumus un tos neaptver vainīgās personas vienots nodoms. Noziedzīgu nodarījumu atkārtotība ir, piemēram, gadījumā, ja persona izdarījusi vairākas zādzības, vairākas izvarošanas, vairākas kukuļņemšanas utt. Speciāli paredzētais gadījums, kad noziedzīgu nodarījumu atkārtotību veido ne tikai viena veida noziedzīgu nodarījumu jauna izdarīšana, bet arī citu vienas noziedzīgu nodarījumu grupas pārkāpumu izdarīšana, paredzēta KL 181. pantā. Saskaņā ar tajā ietvertajiem noteikumiem zādzība, krāpšana, piesavināšanās un zādzība nelielā apmērā atzīstama par izdarītu atkārtoti gan gadījumā, ja persona pirms konkrēta noziedzīga nodarījuma izdarījusi tādu pašu likumpārkāpumu, gan arī tad, ja viņa agrāk izdarījusi jebkādu citu no uzskaitītajiem pārkāpumiem vai arī laupīšanu, apdrošināšanas krāpšanu, bandītismu, kapa vai līķa apgānīšanu, kas saistīta ar pieminekļa, apbedījuma urnas vai citu uz kapa, kapā vai pie apbedījuma urnas esošu priekšmetu nolaupīšanu.

Mūsu krimināltiesībās noziedzīgu nodarījumu atkārtotībai ir divējāda nozīme – saskaņā ar KL 48. panta pirmās daļas 1. punktu tā atzīstama par apstākli, kas pastiprina atbildību, savukārt vairākos KL sevišķās daļas pantos likumdevējs to paredzējis kā noziedzīgu nodarījumu kvalificējošo pazīmi.

Noziedzīgu nodarījumu atkārtotība ir viens no noziedzīgu nodarījumu daudzējādības veidiem, un absolūti nav svarīgi, vai tā ir atzīta par atbildību pastiprinošo apstākli, vai iekļauta panta dispozīcijā kā noziedzīgu nodarījumu kvalificējošā pazīme. Tomēr, konstatējot gan šo atbildību pastiprinošo apstākli, gan arī noziedzīgu nodarījumu kvalificējošo pazīmi, fakts, ka persona ir izdarījusi vairākus noziedzīgus nodarījumus, ļoti bieži netiek taisnīgi novērtēts.

Par atbildību pastiprinošu apstākli noziedzīgu nodarījumu atkārtotība atzīstama gadījumos, kad attiecīgā pazīme nav definēta kā kvalificējošā tajā KL pantā, kas paredz atbildību par noteiktā veida noziedzīgu nodarījumu. Šajos gadījumos neatkarīgi no izdarītā noziedzīgu nodarījumu skaita, ja nav konstatētas kādas noziedzīgu nodarījumu kvalificējošās pazīmes, persona saucama pie atbildības pēc KL panta daļas, kas paredz atbildību par viena noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, saskaņā ar KL 48. panta pirmās daļas 1. punktu atzīstot noziedzīgu nodarījumu atkārtotību par atbildību pastiprinošu apstākli. Piemēram, pēc KL 109. panta pirmās daļas (patvaļīga koku ciršana) pie atbildības saucams gan cilvēks, kurš izdarījis vienu šādu noziedzīgu nodarījumu, gan arī tāds, kam koku patvaļīga ciršana kļuvusi par noziedzīgu rūpalu.

Atšķirībā no situācijas, kad persona izdara vairākus dažādu veidu noziedzīgus nodarījumus un tiesai ir pienākums piemērot atsevišķu sodu par katru noziedzīgu nodarījumu, noziedzīgu nodarījumu atkārtotības gadījumā sods nav nosakāms par katru kriminālnodarījumu, bet piespriežams uzreiz par visiem noziedzīgiem nodarījumiem.