Pirms sīkāk ielūkojamies šajā tēmā, ir jāizprot termins "zaudējums" kā tāds. Ko īsti nozīmē "zaudējums" kā juridisks termins. Zaudējums ir mantiski novērtējams samazinājums, kas rodas sakarā ar līgumsaistību pārkāpumu vai ar prettiesisku rīcību (deliktu). Zaudējumi var izpausties esošās vai sagaidāmās peļņas samazinājumā. Piemēram, civiltiesībās izšķir tiešus, netiešus un nejaušus zaudējumus. Zaudējuma piedziņai jākonstatē četri fakti: 1) prettiesiska rīcība; 2) zaudējumu esamība un apmērs; 3) cēloņsakarība starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem; 4) pārkāpēja vaina.

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums paredz priekšnoteikumus, lai iestātos zaudējumu atlīdzināšanas pienākums. Arī administratīvajās tiesībās, pirmkārt, ir jākonstatē, ka iestāde izdevusi prettiesisku administratīvo aktu vai arī veikusi prettiesisku faktisko rīcību. Ar terminu "prettiesisks administratīvs akts" jāsaprot definīcija, kas atrodama Administratīvā procesa likuma 84. pantā, un noteic, ka administratīvais akts ir prettiesisks, ja tas neatbilst tiesību normām. Otrkārt, privātpersonai (attiecīgā administratīvā akta adresātam, trešajai personai vai personai, kuru tieši skar iestādes faktiskā rīcība) ir jābūt nodarītiem zaudējumiem. Treškārt, ir jāpastāv cēloniskajai sakarībai starp minēto prettiesisko rīcību un privātpersonai nodarītajiem zaudējumiem.