Gadu no gada 16. marts ir atceres diena sabiedrības grupai, kura piemin kritušos leģionārus. Tā organizē un piedalās piemiņas pasākumos daudzviet Latvijā. Šī sabiedrības grupa par īpaši nozīmīgu uzskata ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, jo piemineklis simbolizē Latvijas tautas tiekšanos pēc brīvības un sava valstiskuma – vērtībām, par kurām leģionāri cīnījās.
Vienas sabiedrības grupas iebildumi pret citas sabiedrības grupas uzskatiem un agresīvu pretpasākumu iespējama rīkošana nedrīkst būt par vienīgo pamatu šīs citas grupas pulcēšanās brīvības ierobežojumiem. Šādu iemeslu pulcēšanās brīvības liegšanai tiesību normas neparedz.
Pulcēšanās brīvības ierobežošanas pamatā nevar būt jebkura saņemtā informācija par iespējamu pretdarbību, tajā skaitā fizisku. Pretējā gadījumā iespējama situācija, ka pretēji domājoša sabiedrības daļa (arī atsevišķi cilvēki) jebkurā gadījumā, izplatot šādu informāciju, var panākt sev vēlamu citu cilvēku pulcēšanās brīvības ierobežošanu.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs senators A. Guļāns, senators J. Neimanis un senatore I. Skultāne, piedaloties pieteicējas – biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" – pārstāvim Armandam Tomelim un atbildētājas – Rīgas pašvaldības – pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes pārstāvei Ilzei Gūtmanei, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" pieteikumu par Rīgas domes Rīgas pilsētas izpilddirektora 2009. gada 9. marta lēmuma atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu sakarā ar biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2009. gada 13. marta spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] 2009. gada 9. februārī Rīgas pilsētas pašvaldībā saņemts biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" (turpmāk – pieteicēja) paziņojums gājiena rīkošanai 2009. gada 16. martā no plkst. 13.00 līdz plkst. 14.00 maršrutā Doma baznīca – Zirgu iela – Līvu laukums – Kaļķu iela – Brīvības piemineklis. Gājiena mērķis – ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa pēc dievkalpojuma Doma baznīcā.
2009. gada 16. martā rīkot sapulci Brīvības pieminekļa laukumā pieteica biedrība "Rodina", bet G. Kotovs šajā datumā pieteica sapulci pie Laimas pulksteņa. Biedrība "Rodina" norādīja, ka sapulces mērķis ir par brīvu Latviju bez nacisma, savukārt G. Kotovs norādīja, ka sapulces mērķis ir par pilsonisku mieru un labklājību Latvijā.
2009. gada 9. martā Rīgas domes Sapulču, gājienu un piketu rīkošanai iesniegto pieteikumu izskatīšanas komisija sēdē izskatīja pieteicējas un arī biedrības "Rodina" un G. Kotova paziņojumus par publiskajiem pasākumiem.
[2] 2009. gada 9. martā Rīgas pilsētas izpilddirektors pieņēma lēmumu, ar kuru aizliegts pieteicējai rīkot pieteikto gājienu. Lēmums pamatots ar tālāk minētajiem argumentiem.
[2.1] Pašvaldībā tika saņemtas vēstules no Drošības policijas, kurās sniegts situācijas raksturojums kopumā, informācija par plānotajiem pasākumiem, iespējamo risku detalizēts izvērtējums un norādīti secinājumi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
