Vairāku normatīvo aktu apstrīdēšana

Pieteikuma iesniedzējs – Saeimas deputāti – uzskata, ka likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 11. panta pirmā daļa un 25. panta pirmā daļa, Valsts prezidenta 2011. gada 20. decembra lēmums Nr. 260 (turpmāk – lēmums Nr. 260) un Saeimas Prezidija 2011. gada 20. decembra atzinums "Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikās Satversmē" (Nr. 174/Lp11)" (turpmāk – Prezidija atzinums) neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pantam, 77. pantam, 78. pantam un Latvijas Republikas proklamēšanas aktam.

Likumu "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" ir pieņēmusi Saeima. Pamatojoties uz šā likuma 11. panta pirmo daļu un 25. panta pirmo daļu, Valsts prezidents ir pieņēmis lēmumu Nr. 260, ar kuru iesniedzis Saeimai 187 378 balsstiesīgo Latvijas Republikas pilsoņu ierosinātu likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", Saeimas Prezidijs ar Prezidija atzinumu ierosinājis iesniegto likumprojektu nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija, bet Centrālā vēlēšanu komisija ar 2012. gada 3. janvāra lēmumu Nr. l "Par tautas nobalsošanas izsludināšanu" (turpmāk – lēmums Nr. 1) izsludinājusi tautas nobalsošanu par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē".

Satversmes tiesas likuma 18. panta otrā daļa paredz, ka vairāku aktu apstrīdēšana vienā pieteikumā pieļaujama gadījumos, kad tiek apstrīdēts normatīvais akts vai tā daļa un uz to pamata izdotās zemāka juridiska spēka tiesību normas, vai arī gadījumos, kad tiek apstrīdēti kādas institūcijas (amatpersonas) izdotie akti sakarā ar to, ka attiecīgās institūcijas izveidošana vai amatpersonas ievēlēšana, apstiprināšana vai iecelšana nav notikusi likumā noteiktajā kārtībā vai arī institūcija vai amatpersona pieļāvusi tādus likuma pārkāpumus, sakarā ar kuriem izdotajiem aktiem nav juridiska spēka.

Tāpat Satversmes tiesas praksē ir secināts, ka, ņemot vērā Satversmes tiesas procesa ekonomijas principu, atsevišķos gadījumos viena pieteikuma ietvaros var apstrīdēt arī vairākus normatīvos aktus. Nav pamatoti pieteikuma iesniedzējam prasīt iesniegt divus pieteikumus par cieši saistītiem jautājumiem (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 1. jūnija lēmumu par lietas ierosināšanu, 2007. gada 26. aprīļa lēmumu par lietas ierosināšanu).

Lēmums Nr. 260 ir pieņemts, pamatojoties uz likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 11. panta pirmo daļu un 25. panta pirmo daļu. Atzīstot šīs likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" ietvertās tiesību normas par neatbilstošām Satversmes 1. pantam, par neatbilstošu Satversmei likumsakarīgi būtu jāatzīst arī Prezidija atzinums un lēmums Nr. 260.

Tikai visu apstrīdēto tiesību aktu kopība noved pie Satversmes 78. pantā paredzētajām sekām –tautas nobalsošanas rīkošanas.