Administratīvā pārkāpuma protokola juridiskās dabas definēšana ir bijis viens no tiem problēmjautājumiem, kuru jau risinājušas administratīvās tiesas savā judikatūrā administratīvo pārkāpumu lietās.¹ Ņemot vērā to, ka tiesu prakse šajā jautājumā ir nostiprinājusies un nav pamata apšaubīt tajā izvirzītās tēzes, šā raksta mērķis nav padziļināti analizēt administratīvā pārkāpuma protokola juridisko dabu dažādajās administratīvā pārkāpuma lietvedības procesa stadijās. Atzīstams, ka šobrīd administratīvā pārkāpuma protokols atkarībā no konkrētās administratīvā pārkāpuma lietvedības procesa stadijas ir gan procesuāls dokuments, kas satur informāciju par lietvedības ierosināšanu, tai skaitā personai uzrādīto apsūdzību un konkrētā pārkāpuma kvalifikāciju, gan patstāvīgs pierādīšanas līdzeklis, gan iestādes lēmums par personas administratīvo sodīšanu.

Likumprojektā “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” Nr. 13/Lp11² ir novērsti daudzi no praksē apzinātajiem problēmjautājumiem, tai skaitā ir ieviestas izmaiņas attiecībā uz tiesisko regulējumu, kas nosaka administratīvā pārkāpuma protokola juridisko dabu. Paredzēts, ka administratīvā pārkāpuma protokols turpmāk netiks uzskatīts par patstāvīgu pierādīšanas līdzekli administratīvā pārkāpuma lietā. Atbilstoši minētajiem grozījumiem paredzēts, ka administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšana ir pielīdzināma apsūdzības uzrādīšanai kriminālprocesā. Tomēr administratīvā pārkāpuma protokols vienlaikus kalpo arī kā lietvedības ierosināšanas lēmums un lēmums par soda piemērošanu administratīvo pārkāpumu lietās, kur lēmumu iespējams pieņemt uz vietas.

Viens no būtiskiem aspektiem administratīvo sodu procesā, kas ir šā raksta un diskusijas mērķis, ir tas, ka administratīvā pārkāpuma lietvedības procesā administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai vajadzētu būt obligātai procesuālai darbībai, arī ja persona administratīvo sodu vēlas nomaksāt pārkāpuma izdarīšanas vietā. Līdzšinējā prakse, kad lēmumu par personas administratīvo sodīšanu iespējams pieņemt pārkāpuma izdarīšanas vietā un administratīvā pārkāpuma lietvedību pabeigt, izdodot noteikta parauga kvīti, autores ieskatā, ir diskutabla, jo nenodrošina personas tiesības uz taisnīgu procesu.