Katrai monētai ir divas puses – averss un reverss. Katrā darījumā, kur ir runa par līgumsodu, arī ir divas puses – kreditors un parādnieks. Likums aizsargā abas puses, un tiesai ar savu spriedumu ir jāpanāk taisnīgs risinājums. Vienmēr būs negodprātīgi kreditori, kas mēģinās netaisni iedzīvoties uz parādnieka rēķina, un vienmēr būs negodprātīgi parādnieki, kas uzņemsies saistības, tās nemaz nedomājot pildīt. Praksē tiek runāts par potenciāli "vājākiem" darījumu subjektiem, piemēram, patērētājiem, dzīvojamo telpu īrniekiem, darbiniekiem u.c., attiecīgi – par viņu tiesību pastiprinātu aizsardzību. Tas ir pareizi, tomēr jāskatās, vai šie "vājākie" tiešām neapzinās darījumu būtību vai arī ļaunprātīgi izmanto savu "statusu", negodprātīgi izlietojot savas tiesības un nepildot nolīgto.

1. Normatīvais regulējums Civillikumā

Lai labāk izprastu šī civiltiesību institūta būtību, atļaušos rakstā nocitēt attiecīgās normas:

"1716. Līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

1717. Līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās.

Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

1718. Ja kādam jācieš līgumsods, tad kreditors var prasīt vai nu tā samaksu, vai līguma izpildīšanu; bet, izvēlējies samaksu, viņš vairs nevar pēc tam prasīt līguma izpildīšanu, un otrādi.

Ja līguma priekšmets bijis kaut ko nedarīt, tad var prasīt vienīgi līgumsodu.

1719. Līgumsoda cietējs nevar izvēlēties starp līguma izpildīšanu un līgumsoda samaksu.

1720. Kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu:

1) ja tieši tā bijis norunāts;

2) ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

1721. Ja kāds izpilda tikai daļu no savas saistības, tad tomēr viņam jāsamaksā viss līgumsods, bet ne tikai samērīgā daļa.

1722. Līgumsoda samaksa neatsvabina šā soda cietēju ne no procentiem vai augļiem, kas no viņa pienākas, ne no zaudējumu atlīdzības, ciktāl tie pārsniedz līgumsoda apmēru, ja vien nav tieši norunāts pretējais.

1723. Tiesība prasīt līgumsodu, kā arī atbildība par tā samaksu pāriet uz attiecīgas personas mantiniekiem; bet, ja mantinieku ir vairāki, tie tomēr neatbild solidāri.

1724. Izbeidzoties galvenai saistībai, izbeidzas arī pats no sevis tai norunātais līgumsods.

1724.¹ Līgumsoda cietējs var lūgt samazināt pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus. Ja līdzēji vienojušies, ka līgumsoda samaksa atsvabina šā soda cietēju no procentiem un augļiem, kas no viņa pienākas, kā arī zaudējumu atlīdzības, tad samazinātā līgumsoda apmērs nedrīkst būt mazāks par otram līdzējam nodarītajiem zaudējumiem.